Pētījums: Latvijai viens no lielākajiem gaisa satiksmes apjoma kritumiem Eiropā

Pagājušā gada janvārī gaisa satiksmes apjoms bija par 64% zemāks nekā analogā periodā 2019. gadā, bet decembrī gaisa satiksme Eiropā bija atjaunojusies par 78% no 2019. gada decembra apjoma. Tiek norādīts, ka vakcinācijas kampaņa un sertifikātu ieviešana ir palīdzējusi daļēji atgūties no 2020. gada sekām. Tomēr kopumā vērtējot, 2021. gadā izpildīto reisu skaits bija par 44% zemāks nekā 2019. gadā jeb skaitliskā izteiksmē – tika veikti par 4,9 miljoniem lidojumu mazāk.

Vislielākais gaisa satiksmes plūsmas samazinājums bijis uz Ziemeļvalstīm – tur kritums ir 55-62%, kamēr Eiropas dienvidu valstīs kritums ir bijis mazāk jūtams – 8-27%.

Tiek norādīts, ka vismazāk reisu skaitu sarukumu izjutusi Albānija – uz šo valsti gaisa satiksmes plūsma samazinājusies vien par 8%, salīdzinot ar 2019. gadu. Pēc tam seko Bosnija un Herecgovina (-20%), Armēnija (-22%), Ukraina (-26%) un Grieķija (-27%). Vissmagākā situācija vērojama Īrijā – tur gaisa satiksmes samazinājums ir par 62%, kam seko Somija un Lielbritānija līdzīgu reisu krituma apjomu.

Nozīmīgs reisu skaita samazinājums ir uz Zviedriju (-56%), Latviju, Dāniju, Čehiju un Izraēlu (-55%).

Nosacīta stabilitāte un iespēja vairāk prognozēt situāciju pēc noteikta perioda ir palīdzējusi lidsabiedrībām un lidostām turpināt darbību. Tomēr – piedzīvoti lieli zaudējumi. 2021. gadā kopumā lidsabiedrības piedzīvojušas aptuveni 18,5 miljardus eiro lielus zaudējumus, jo pārvadāti par teju 1,5 miljardu pasažieriem mazāk nekā 2019. gadā. Uz peļņu ietekmi atstāj arī lidmašīnu aizpildījuma faktors (aptuveni 50-60%), ņemot vērā, ka lidsabiedrības veic par 30-64% mazāk lidojumu.

Visvairāk reisu izpildījusi lidsabiedrība “Ryanair”, kas pērn vidēji dienā veikusi 1321 reisu (kritums par 43%, salīdzinot ar 2019. gadu). Tai seko “Turkish Airlines” ar 938 reisiem dienā (-30%), “Air France” (648 reisi; - 46%), “Lufthansa” (617 reisi; - 59%) un “easyJet” (607 reisi; -64%).

Pētījumā secināts, ka noslogotākā lidosta Eiropā pērn bijusi Amsterdamas lidosta, kas apkalpojusi vidēji 767 reisus dienā (kas ir par 45% mazāk nekā 2019. gadā). Tai seko Stambulas lidosta (767; - 15%), Frankfurtes lidosta (718; -49%), Parīzes Šarla de Golla lidosta (702; - 49%) un Madrides lidosta (596; -49%).

Aviācijas nozare 2021. gadā spēja uzrādīt labu noturību pret krīzi, kas gadu iepriekš paralizēja ekonomiku un atsevišķas nozares. Neraugoties uz pieaugošajiem Covid-19 saslimšanas skaita pieauguma rādītājiem un jaunajiem koronavīrusa variantiem, Eiropas sabiedrība ir mācījusies, kā sadzīvot ar vīrusa klātesamību, un aviācija ir spējusi sniegt transporta pakalpojumus pamata līmenī.

Aviācijas nozare pandēmijas ēnā nav aizmirsusi arī par ilgtspējas pasākumiem. Arvien vairāk lidostās ir pieejama un arvien vairāk reisos tiek izmantota ilgtspējīga aviācijas degviela. Turpinās arī investīcijas dažādos tehnoloģiskos risinājumos.

Gada beigās omikrona variants radīja jaunus ceļošanas ierobežojumus, kas lika atcelt vairākus simtus reisu. Tomēr Ziemassvētku periodā tika izpildīts 81% reisu, salīdzinot ar līdzīgu laika posmu divus gadus iepriekš. Pagaidām gan vēl nav skaidrs, kāda situācija būs šā gada janvārī. Tomēr pašreizējās prognozes liecina, ka 2022. gadā kopumā gaisa satiksme turpinās atkopties un gada beigās tiks izpildīti aptuveni 70-90% no 2019. gada reisu skaita. Lai arī pašlaik potenciāli varētu būt sarežģīts laiks, aviācijas nozare uzskata, ka šim gadam jābūt labākam nekā iepriekšējam.