"Ne vienmēr orhidejas izskatās pēc orhidejām klasiskajā izpratnē – piemēram, makodes (Macodes petola), kas atšķirībā no vairuma orhideju aug uz zemes. Tās ir ļoti maziņas, sasniedz tikai 5–10 cm izmēru, tām ir sīki ziediņi, kurus bieži nokniebj, lai augs netērētu tiem spēku, bet koncentrētos uz to, kā dēļ makodes audzē, – lapām, kam piemīt ļoti īpaša nokrāsa. Starp citu, arī vaniļas augs ir orhideja. Kad tā nozied, uz vaniļas pāksts nogatavošanos gan nākas gaidīt vismaz pusgadu, toties varēsiet lepoties ar pašu audzētu vaniļu!" saka Spure. Viņa atklāj – arī Latvijas dabā ir sastopamas orhidejas. Ar to plūkšanu gan nevajadzētu aizrauties, jo
26 no 32 Latvijas orhideju sugām ir iekļautas Sarkanajā grāmatā.
Visbiežāk sastopamā vietējā orhideja ir Platanthera bifolia jeb smaržīgā naktsvijole, bet sevišķa veiksme būs ieraudzīt reti sastopamo Cypripedium calceolus jeb dzelteno dzegužkurpīti vai Ophrys insectifera jeb mušu ofrīdu.
Orhideju dabiskā vide ir tropi, tāpēc tām vajag daudz mitruma. Tomēr tas nenozīmē, ka tās būs sajūsmā visu laiku atrasties ūdenī.
Vienīgais izņēmums ir cimbīdijas, kuras var audzēt arī ūdenī – pilnīgi atbrīvot no augsnes, likt ūdenī un nedaudz piebarot. Ja ir gana daudz gaismas, augs ziedēs un jutīsies labi.
"Nevienam augam nepatīk ilgstoši stāvēt ūdenī, orhidejas šajā ziņā ne ar ko neatšķiras, tāpēc puķupodā ierīkot purvu nevajadzētu. Jāseko, lai augsne būtu nedaudz mitra, bet ne slapja, un lieko ūdeni, kas iztek no podiņa, labāk izliet, lai saknes nesāktu pūt," iesaka eksperte. Orhidejas jālaista apmēram reizi nedēļā, ziemā – reizi divās nedēļās, un pēc pāris stundām liekais šķidrums jānolej. Vasarā un rudenī orhidejas var mēslot, ziemā to darīt nav ieteicams, lai ļautu augam atpūsties.