/nginx/o/2022/01/05/14294870t1hf21e.jpg)
Pērnā gada 30. decembrī Kolorādo štata Boldera apgabalā ugunsgrēkos tika izpostītas vairāk nekā 100 vietējo iedzīvotāju ēkas, bet apkārtējā zeme bija netipiski sausa. Boldera apgabalā no septembra līdz decembrim sauszemi parasti klāj bieza sniega kārta, taču pagājušajā gadā tie bija tikai nedaudz vairāk kā 4 centimetri. 31. decembrī sniga vairāk, tomēr tas nespēja izglābt mājokļus no ugunsgrēka postījumiem.
Sniega lēnā izzušana ASV kalnu reģionos kļūst par arvien biežāku parādību globālās sasilšanas ietekmē.
Tā, piemēram, Denverā, Kolorādo štata administratīvajā centrā sniegs nebija snidzis līdz 10. decembrim.
Daudzi štata ziemas kūrorti nokļuva bankrota priekšā, jo laika apstākļu dēļ bija apgrūtināta pat mākslīgā sniega ražošana.
Savukārt Kalifornijā Sjerranevadas kalnos pēdējos gados novērojams netipisks sausums.
Bērklija laboratorijas klimata pētnieki secinājuši: ja globālā klimata krīze turpinās savu gaitu kā līdz šim, 2040. gados Sjerranevadas kalnu grēdas korēs sniega nebūs atlicis nemaz.
2050. gados reģionā varētu novērot sniega trūkumu vismaz desmit gadus pēc kārtas. Savukārt ASV rietumu kalnu reģionos sniega sega uz kalnu korēm ir vien 20 procenti no sniega apjoma, kāds bija 1950. gadā.
Kolorādo klimata pētnieks Kīts Maselmans secina, ka gaisa temperatūras kāpuma rezultātā sniega vietā veidojas lietus un vērojams galvenokārt kalnu aizās, kurās dzīvo lielākā daļa iedzīvotāju, bet tas sniegs, kas vēl ir palicis, tikai vēl straujāk kusīs, kopumā dramatiski saīsinot ziemas sezonu.
Maselmans uzsver, ka
sniegs savā ziņā kalpo kā “aizsargs” sausuma izraisītu ugunsgrēku gadījumos, situāciju pasliktina decembra spēcīgās vēja brāzmas, kas izvērš uguni tālākos ASV reģionos.
Sniega trūkums rada arī ūdens trūkumu.
Kolorādo upe nodrošina ūdens rezerves no kūstošā sniega vairāk nekā 40 miljoniem ASV iedzīvotāju līdz pat Losandželosai.
Sjerraleones sniegs vien nodrošina vienu trešo daļu ūdens resursu, ko izmanto Kalifornijas lauksaimniecībā.
Ir ļoti ticams, ka 21. gadsimta beigās ASV rietumu kalnos praktiski vispār nebūs sniega.
Pētnieki iesaka jaunajai situācijai gatavoties jau laikus. Piemēram, sākt uzkrāt ūdeni “labajās” sezonās, veidot ūdens “bankas” īpašos rezervātos.
Maselmans iesaka pēc iespējas vairāk iesaistīties vietvaru vēlēšanās, prasīt konkrētus rezultātus no ievēlētajām personām, lai novērstu klimata pārmaiņu negatīvās sekas vietējos reģionos.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)