VNĪ vadībā pērn pabeigti būvdarbi 29 objektos par 38,77 miljoniem eiro

Tostarp pērn pabeigts Latvijas Okupācijas muzeja komplekss un piemiņas memoriāls "Vēstures taktīla" Strēlnieku laukumā 1, Rīgā, kā arī sešām valstij nozīmīgām ēkām atjaunotas fasādes.

Tāpat pērn VNĪ pārdeva 103 valsts īpašumus par 5,64 miljoniem eiro, kā arī VNĪ pārvaldībā esošo degradēto būvju skaits samazināts par 43 būvēm.

No šobrīd 54 VNĪ pārvaldībā esošajiem attīstības projektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro 2022.gadā nozīmīgākie ir Jaunā Rīgas teātra būvniecība tā vēsturiskajā adresē Lāčplēša ielā 25, Rīgā, un Rīgas pils senākās jeb Kastelas daļas atjaunošana.

Kompānijā min, ka pērn VNĪ īstenošanai nodoti arī divi jauni projekti - Saeimas nama rekonstrukcija un ārējās sauszemes robežas izbūve. Abi projekti sākti pagājušajā gadā, savukārt ārējās sauszemes robežas izbūves projektam piešķirta augstākā prioritāte.

Griškevičs informē, ka kopā ar nozares ekspertiem VNĪ 2021.gadā sāka darbu pie dažādām nozares vadlīnijām, piemēram, ilgtspējīgas būvniecības vadlīnijām, kuras tiks publiskotas šogad otrajā pusē, bet sadarbībā ar Kultūras ministriju un Nacionālo kultūras mantojuma pārvaldi turpinās darbs pie kritēriju izstrādes kultūras mantojuma izvērtēšanai, kas ļaus ātrāk un precīzāk izvērtēt valstij piederošo objektu nākotnes attīstības iespējas.

2021.gadā VNĪ noslēdza 103 pārdošanas līgumus par 5,64 miljoniem eiro, tostarp pārdotas 35 degradētas būves. Starp pērn pārdotajiem īpašumiem ir ēka Raiņa bulvārī 27, Rīgā, kas pārdota par 2,3 miljoniem eiro, un agrākā Rakstniecības un mūzikas muzeja ēka Tērbatas ielā 75, Rīgā, kurā atradās muzeja administratīvās telpas un lasītava, kas pārdota par 1,2 miljoniem eiro.

Kopumā 2021.gadā VNĪ samazināja portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 43 būvēm - 35 pārdotas, divas nodotas pārvaldīšanā pašvaldībām, divas būves demontētas (Rūdolfa ielā 5, Rīgā, un "Rauziņas" Launkalnes pagastā, Smiltenes novadā), trīs ēkas atjaunotas ("Saktas" māja Brīvības bulvārī 32, Rīgā, Iekšējā drošības biroja mājvieta Krišjāņa Valdemāra ielā 1A, Rīgā, un Staņislava Broka Daugavpils Mūzikas vidusskolas ēka Kandavas ielā 2A, Daugavpilī), bet vēl viena ēka dzēsta no Valsts zemes dienesta kadastra informācijas sistēmas.

Vienlaikus VNĪ pārvaldībā pērn saņēma 32 jaunas degradētas būves, galvenokārt reģionos. Šobrīd uzņēmuma portfelī ir 96 degradētas būves (A un B kategorijas grausti), no tiem - 14 Rīgā, tas ir, no visiem 1169 Rīgas graustiem VNĪ pārvaldībā ir ap 1,2%.

2022.gadā plānots atsavināt 60 valstij piederošus īpašumus par kopējo vērtību četri miljoni eiro.

Pērn, pamatojoties uz Ministru kabineta 2020.gada 14.jūlija noteikumiem par publiskas personas un publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības mantas nomas maksas atbrīvojuma vai samazinājuma piemērošanu saistībā ar Covid-19 izplatību, VNĪ sniedza atbalstu 41 klientam, piešķirot atbrīvojumu no nomas maksas, tās samazinājumu, kā arī atbrīvojumu no kavējuma procentiem un līgumsoda, ja klients ir kavējis maksājumus.

VNĪ par attīstības prioritāti noteikusi būvniecības jomas digitalizāciju, min kompānijā, atzīmējot, ka aktīvi tiek strādāts pie Būves informācijas modelēšanas (BIM) attīstības ne tikai VNĪ uzticētajos projektos, uzlabojot uzņēmuma iekšējo procesu efektivitāti, bet arī Latvijas publiskajā sektorā kopumā.

Kopīgi ar Ekonomikas ministriju izstrādātas BIM vadlīnijas par BIM prasību ievērošanu publiskā sektora iepirkumos. VNĪ 2021.gadā organizēja un 2022.gadā turpinās organizēt valsts un pašvaldības iestāžu darbinieku apmācību par šo prasību ieviešanu. 2020.gadā VNĪ īstenoja BIM pilotprojektu Aspazijas bulvārī 7, Rīgā, bet patlaban VNĪ īstenošanā ir 17 BIM projekti, tostarp koncertzālei Lielā ģilde, Rīgas pils Kastelas daļai, Jaunajam Rīgas teātrim un vēsturiskajam Gūtšmitu namam Ventspilī.

Palielinoties BIM projektu skaitam, VNĪ paplašināja digitālo rīku iespējas, kas nodrošina iespēju sarežģītos projektos pašiem veikt telpu un ēku lāzerskenēšanu, kā arī projektu kvalitatīvāku sagatavošanu, norāda Griškevičs.

Tāpat VNĪ prioritāte ir kopējā drošības un būvuzraudzības stiprināšana uzņēmumā un nozarē kopumā, uzsver Griškevičs. Divu gadu laikā šajā jomā būtiski papildinātas zināšanas un resursi. Sarežģītākajos projektos, kuros ir lielāks būvapjoms vai kultūrvēsturiskais mantojums, VNĪ veic arī iekšējo būvuzraudzību. Šobrīd uzņēmuma komanda strādā pie būvuzraudzības vadlīnijām nozarei, lai veicinātu nozares pārstāvju ekspertīzes kvalitāti. Vadlīnijas plānots nodot sabiedrībai 2022.gada vidū.

VNĪ vadībā patlaban turpinās darbs pie 54 dažādiem valstiski nozīmīgiem būvniecības objektiem ar kopējo projektu budžetu 223 miljoni eiro.

2020.gadā VNĪ īstenoja 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus ar kopējo budžetu 29,5 miljoni eiro.

VNĪ nodrošina nekustamo īpašumu apsaimniekošanu un pārvaldību apmēram 400 ēku un būvju nekustamajiem īpašumiem ar 1100 ēkām 1,02 miljonu kvadrātmetru platībā un vairāk nekā 3600 zemes īpašumu 9,6 miljonu kvadrātmetru platībā. Uzņēmums reģistrēts 1996.gadā, un tā vienīgā īpašniece ir Finanšu ministrija.