Kazahstānā neapmierinātība mutuļo jau gadiem ilgi, taču neviens nevarēja paredzēt, ka 2.janvāra protests Žanaezenā, kurā piedalījās vien daži desmiti cilvēku, pēc trim dienām jau būs pāraudzis plašās demonstrācijās visā valstī, ieņemot valdības ēkas un panākot valdības atkāpšanos. Raidorganizācija RFE/RL skaidro, kāpēc situācija Kazahstānā attīstījās tik strauji.
Ekonomiskā un politiskā bezspēcība: ceļš līdz Kazahstānas protestiem (65)
Kad dubultojās sašķidrinātās gāzes, benzīna un dīzeļdegvielas cenas, kulmināciju sasniedza gadiem krājusies neapmierinātība, kam pamatā bija neslēptā korupcija, neapmierinošie dzīves apstākļi dabas resursiem bagātajā valstī un nespēja nomainīt valdošo politisko eliti. Bija apnikuši tukšie solījumi, kam īstas reformas tā arī nekad nesekoja.
Protestu priekšvēsture
2016.gadā Kazahstānā notika vērienīgi protesti pret zemes reformu. Toreiz viena no galvenajām protestētāju prasībām bija parāda dzēšana tiem, kuri bija paņēmuši ārvalstu aizdevumus tieši pirms Kazahstānas valdība pieļāva, ka nacionālā valūta tenge uz pusi zaudē vērtību. Vienlaicīgi bija arī strauji pieaugusi inflācija. Ekonomiskās sekas izjuta teju ikviens Kazahstānas iedzīvotājs.
Toreiz valdība atteicās no plānotās zemes reformas, sadarbībā ar bankām mazināja parādu slogu aizņēmējiem, kā arī palielināja algas un pabalstus. Taču iedzīvotāju problēmas tas atrisināja tikai daļēji.
2019.gada martā no amata negaidīti atkāpās Kazahstānas pirmais prezidents Nursultans Nazarbajevs, taču faktiski nekādas politiskās pārmaiņas nenotika. Nazarbajevs savu amatu nodeva ilggadējam draugam un atbalstītājam Kasimam Žomartam Tokajevam, pats iekārtojās Kazahstānas Drošības padomē, bet viņa meita Dariga Nazarbajeva kļuva par Senāta spīkeri, kas ir otrs augstākais amats valstī.
Tas saniknoja tos, kuri pēc Nazarbajeva paziņojuma par atkāpšanos bija cerējuši, ka viņa ģimenes valdīšanai patiešām pienācis gals. Protesti izcēlās ap prezidenta vēlēšanu laiku 2019.gada jūnijā, iedzīvotājiem paužot neapmierinātību ar to, ka lēmums jau bija pieņemts viņu vietā.
Lai arī Tokajevs solīja pārmaiņas, viņa reformas tā arī neattaisnoja cerības.
Notika mēģinājumi nepieļaut un ierobežot protestus pret valdību, tai skaitā pirms paredzētajām demonstrācijām aizturot aktīvistus.
Tikmēr iedzīvotāju socioekonomiskās problēmas tā arī netika jēgpilni atrisinātas. Tika palielināti pabalsti, taču daudzas citas prasības palika neizpildītas.
Dzīve sadārdzinās, neapmierinātība pieaug
2021.gadā dārgāks kļuva teju viss, kas noveda pie 20 gadu laikā lielākajiem strādnieku protestiem un streikiem Kazahstānā. Streikojošajiem darbiniekiem tika izrādīta neliela piekāpšanās, taču viņi to uzskatīja par nepietiekamu un turpināja streikus.
Kad Nazarbajevs pirms gandrīz trim gadiem paziņoja par atkāpšanos, Kazahstānā pastāvēja cerība, ka sāksies jauna politiskā ēra, kur iedzīvotājiem būs lielāka ietekme politiskajos procesos un uzlabosies dzīves apstākļi. Taču tas nenotika.
Daudzi iedzīvotāji piedzīvo ekonomiskas grūtības, neskatoties uz to, ka Kazahstāna ir dabas resursiem bagāta valsts. Parādījās arī arvien vairāk un vairāk informācijas par Nazarbajevu ģimenes bagātībām un izšķērdīgo dzīvesveidu.
Turklāt politiskajā sistēmā jaunpienācēji netiek ielaisti. Vairākas opozīcijas grupas ir mēģinājušas reģistrēt jaunas politiskās partijas, taču bez panākumiem. Pagājušā gada vasarā un šogad notikušajos protestos iedzīvotāji ir negatīvi noskaņoti pret amatpersonām, kas nosūtītas uzklausīt viņu prasības.
Pēdējos gados protestos bieži izskan sauklis "ej prom, vecais". Sākumā tas bija veltīts Nazarbajevam, bet vēlāk tika attiecināts uz visu iesūnojušo politisko sistēmu, ko Nazarbajevs izveidoja 28 varas gados. Tā turpina pastāvēt arī pēc Nazarbajeva atkāpšanās no prezidenta amata.
Uz pašreizējiem protestiem var raudzīties kā uz neuzticības balsojumu valdībai, norāda RFE/RL. Līdzīgi kā iepriekšējos gadījumos, nav pamata domāt, ka valdības piekāpšanās un solījumi būs pietiekami.