Cilvēkam jau no laika gala piemīt tieksme uzkāpt augstāk, paskriet ātrāk, redzēt tālāk, zināt vairāk un, protams, lidot. Pateicoties dažādu izgudrotāju gaišajiem prātiem mums šobrīd ir automašīnas, par kādām pirms 100 gadiem varēja tikai sapņot, lidmašīnas, kas pārvietojas ātrāk nekā skaņa, un vilcieni, kas abus iepriekšējos transporta veidus spēj padarīt liekus. Mums šīs lietas tagad šķiet pašsaprotamas, tomēr reti aizdomājamies par tiem vizionāriem, kuri par saviem izgudrojumiem savulaik samaksāja ar dzīvību.   

Silvestra Ropera vārds varbūt nav plaši zināms, tomēr motociklistu aprindās šim amerikānim būtu jābūt augstā godā turētam. Galu galā tieši viņu var uzskatīt par motocikla izgudrotāju, kad savā darbnīcā Bostonā 1868. gadā radīja "tvaika velosipēdu". Tas būtībā bija parasts stumjamais velosipēds, taču ar tam pievienotu tvaika dzinēju. Vēlēdamies padižoties ar savu izgudrojumu, Ropers regulāri apmeklēja trasi, kas atradās Čārlza upes krastā. Tieši šeit viņš arī kļuva par sava motocikla upuri.

Kādā 1896. gada vasaras dienā Ropers ar savu agrīno motociklu atkal bija devies pie upes pavizināties. Viņš demonstrēja, cik ļoti pārāks ir par riteņbraucējiem no tuvējās Hārvarda universitātes, un, pēc klātesošo domām, dažbrīd traucās pat ar 40 km/h. Tā viņš veiksmīgi nobrauca trīs apļus, bet ceturtajā saslīdēja un krita, triecienā pret cieto segumu smagi traumējot galvu. Viņš tika atzīts par mirušu notikuma vietā. Vēlākā autopsijā gan atklājās, ka viņš miris no sirds mazspējas, tomēr tiek uzskatīts, ka Ropers kļuva par paša aizraušanās upuri. 2002. gadā izgudrotājs tika iekļauts Motociklu Slavas zālē.

Komentāri
CopyLinkedIn Draugiem X