/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Kaut gan joprojām gana augsts ir islāma ekstrēmistu jeb džihādistu terorisma draudu līmenis, par ko biežāk dzirdam medijos, 2022. gadā uzmanība būtu jāpievērš arī ar galēji labējo ekstrēmismu saistītai vardarbībai un uzbrukumiem, kuri varētu skart valstis dažādās pasaules malās.
Jau šobrīd novērojams, ka aizvien vairāk valstu ievieš stingrākus ierobežojumus, jaunus lokdaunus un vakcinācijas prasības, kas, savukārt, saasina neapmierinātību sabiedrībā. Šajos apstākļos jau pēdējos divus gadus esam novērojuši labējo ekstrēmistu (neonacistu, anarhistu utt.) un sazvērestības teoriju popularitātes kāpumu, kā tas ierasti notiek krīzes apstākļos. Vēl tikai pirms gada bijām liecinieki Donalda Trampa uzkūdītā pūļa iebrukumam ASV Kapitolijā. No otras puses, eksperti uzsver, ka ierobežojumu mīkstināšana varētu atkal atvērt arī terorismam “pievilcīgus” objektus - vietas, kur pulcējas daudz cilvēku, piemēram, koncertus, svētku svinības, gājienus u.tml.
Turklāt pēdējā gada laikā esam īpaši spilgti novērojuši, cik strauji mūsdienu apstākļos var izplatīties dezinformācija, kamēr gan galēji labējo ekstrēmistu, gan džihādistu aprindās notiek arī biedru vervēšana globālā mērogā, īpaši izmantojot internetu. Ņemot vērā, ka pandēmijas apstākļos pieaug ar depresiju nomākto un mājās pie datoriem dienas pavadošo skaits, aizvien vairāk cilvēku nonāk jaunu dzīves jēgu sološu vervētāju nagos. Jūtoties izolēti un neapmierināti ar dzīvi, viņi var saņemt piederības sajūtu dažādās kopienās.
Pētījumi liecina, ka strauji aug dažādas ar ekstrēmām sazvērestības teorijām saistītas grupas, taču piederības meklējumi var rezultēties arī ar pievienošanos ekstrēmistiskām reliģiskām organizācijām. Terorisma eksperti atzīst, ka ar šāda veida draudiem arī šogad būs jārēķinās daudz vairāk.
Ukrainas-Krievijas konflikts kā potenciāls treniņu laukums