Kohēzijas politika palīdzējusi mazināt finansiālo plaisu ES

Kohēzijas politika kļuvusi par svarīgāku investīciju avotu un devusi neatsveramu pienesumu reģionu finansiālo atšķirību izlīdzināšanā. Kohēzijas finansējums laikā no 2007.-2013. gada plānošanas perioda līdz 2014.–2020. gada plānošanas periodam palielinājās no 34% līdz 52% no kopējiem publiskajiem ieguldījumiem. Tas devis iespēju izveidot desmitiem tūkstošu jaunu darba vietu, salabot ceļus un tiltus, renovēt dzīvojamās mājas un sabiedriskās ēkas un tamlīdzīgi uzlabot iedzīvotāju dzīves apstākļus.

Kopš 2001. gada Austrumeiropas mazāk attīstītie reģioni ir sasnieguši pārējo ES reģionu līmeni, un laikā no 2012. līdz 2019. gadam par 17 miljoniem saruka nabadzības un sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku skaits.

«8. kohēzijas ziņojums skaidri rāda kohēzijas politikas nozīmi konverģences veicināšanā un valstu un reģionu nevienlīdzības mazināšanā ES. Iezīmējot jomas, kur dalībvalstīm un reģioniem jādara vairāk un labāk, ziņojums ļauj mums mācīties no līdzšinējām atziņām, lai labāk sagatavotos izaicinājumiem nākotnē. Mums jāpaātrina kohēzijas politikas 2021.–2027. gada programmu pieņemšana un īstenošana, lai varam arī turpmāk atbalstīt reģionus pandēmijas pārvarēšanā, pilnībā izmantot ieguvumus, ko piedāvā pāreja uz zaļu un digitālu Eiropu, un panākt ilgtermiņa izaugsmi,» uzsvēra Kohēzijas un reformu komisāre Elīza Ferreira.

Pēdējā laikā kohēzijas politika ir palīdzējusi ES reģioniem risināt koronavīrusa pandēmijas radītās problēmas un tikt galā ar tās sekām. Abas 2020. gada pavasarī pieņemtās pasākumu paketes (CRII un CRII+) piedāvāja tūlīt izmantojamu naudu, veicināja izdevumu elastību, līdz 100% palielināja līdzfinansējuma likmi un paplašināja ES Solidaritātes fonda tvērumu.

NextGenerationEU instruments REACT-EU nodrošināja vēl 50,6 miljardus eiro, kas atbalstīja atgūšanos no pandēmijas un ļāva reģioniem un pilsētām, gatavojoties 2021.–2027. gada plānošanas periodam, turpināt ieguldīt savā izaugsmē. Turklāt tas nodrošinājis tik ļoti nepieciešamo drošības tīklu mazaizsargātām personām, kuru stāvoklis pandēmijas rezultātā vēl vairāk pasliktinājās.

Lai arī EK var paslavēt sevi par vairākiem labiem darbiem, netrūkst arī izaicinājumu. Ziņojumā uzsvērts, ka daudzi reģioni ar vidējiem ienākumiem un mazāk attīstītie reģioni, īpaši ES dienvidu un dienvidrietumu daļā, ir cietuši no ekonomikas stagnācijas vai lejupslīdes. Eiropā ir palielinājusies plaisa reģionu inovācijas jomā, jo netika investēts pētniecībā un izstrādē un nebija novērsti inovācijas ekosistēmu trūkumi vismazāk attīstītajos reģionos. Tādēļ jaunās 2021.–2027. gada kohēzijas politikas programmas turpinās ieguldīt reģionos un cilvēkos, un tās būs cieši saskaņotas ar NextGenerationEU paketes finansiālo potenciālu.

EK reizi trīs gados publicē ziņojumu par ekonomisko, sociālo un teritoriālo kohēziju ES, kurā izklāstīts progress un ES loma reģionu attīstības veicināšanā. Tajā analizēta kohēzijas attīstība ES, izmantojot visdažādākos rādītājus, piemēram, labklājību, nodarbinātību, izglītības līmeni, pieejamību un pārvaldi.

Ziņojums, pamatojoties uz faktiem un skaitļiem, sniedz ieskatu par to, kāds ir stāvoklis ES reģionos, kā tie attīstās un ar kādām problēmām tie saskaras. Tas ļauj uzzināt, vai reģionu atšķirības ir mazinājušās, kuri reģioni ir inovācijas līderi un kuri šai jomā atpaliek un kāda ir nodarbinātība vai institucionālās spējas. Tas arī rāda, kur reģioni atrodas zaļās un digitālās pārkārtošanās procesā un kam vajadzīgs turpmāks atbalsts. Skaidrāks priekšstats par to, kas jau sasniegts un kas 2021.–2027. gada plānošanas periodā vēl jādara, virzīs ES rīcībpolitiku un investīcijas, lai palīdzētu reģioniem sasniegt līdzsvarotu un ilgtspējīgu ilgtermiņa izaugsmi.

Raksts tapis projekta #RītdienasEs ietvaros. Projekts ir īstenots ar Eiropas Savienības finansiālo atbalstu.