:format(webp)/nginx/o/2019/03/19/11876955t1h6e11.png)
/nginx/o/2022/01/10/14300969t1he0f4.jpg)
Rietumāfrikas līderi svētdien atbalstīja jaunas un bargas sankcijas pret Mali, arī robežu slēgšanu un tirdzniecības embargo, norādot, ka militārā režīma kavēšanās ar atgriešanos pie civilās pārvaldes ir "pilnīgi nepieņemama".
Rietumāfrikas bloks slēdz robežas ar Mali un nosaka tirdzniecības embargo
Rietumāfrikas valstu Ekonomiskā kopiena (ECOWAS) arī vienojās apturēt finansiālo palīdzību un iesaldēt Mali aktīvus Rietumāfrikas valstu Centrālajā bankā, teikts gala paziņojumā.
Dalībvalstis arī atsauks vēstniekus no Mali, līderi nolēma slēgtā sanāksmē Ganā.
Mali militāro līderu ierosinājums sarīkot vēlēšanas 2026.gada decembrī "vienkārši nozīmē, ka neleģitīmā militārā pārejas valdība nākamos piecus gadus turēs Mali tautu gūstā", norādīja ECOWAS.
Vairākus mēnešus vairojusies spriedze ap plāniem par atgriešanos pie civilās pārvaldes Mali, kur notikuši divi apvērsumi un valsts vadību pārņēmusi armija.
2020.gada augustā armijas virsnieki pulkveža Asimi Goitas vadībā gāza ievēlēto prezidentu Ibrahim Bubakaru Keitu pēc ielu protestiem pret viņa nepopulāro prezidentūru.
Reaģējot uz sankcijām, Goita solīja atjaunot civilo pārvaldi 2022.gada februārī pēc prezidenta un parlamenta vēlēšanām.
Tomēr 2021.gada maijā viņš sarīkoja vēl vienu apvērsumu un padzina pagaidu civilo valdību, izraisot plašu starptautisko nosodījumu.
ECOWAS uzstāja, ka vēlēšanas ir jāsarīko februārī.
Hunta norādīja, ka vēlēšanu datumu noteiks pēc valsts mēroga konferences, skaidrojot, ka mierīga vēlēšanu norise ir svarīgāka par steigu.