Krievija apgalvo, ka neplāno iebrukumu Ukrainā (43)

Vienlaikus Krievija brīdinājusi "nenovērtēt par zemu riskus", ko rada Maskavas konfrontācija ar Rietumiem.

"Mēs izskaidrojām saviem kolēģiem, ka mums nav nekādu plānu, nekādu nodomu uzbrukt Ukrainai," pēc tikšanās žurnālistiem sacīja Krievijas ārlietu ministra vietnieks Sergejs Rjabkovs.

Sarunu laikā Krievija esot ASV apstiprinājusi, ka Krievijas karavīri tiekot apmācīti tās teritorijā un ka "šajā ziņā neesot iemesla baidīties no jebkāda eskalācijas scenārija".

ASV valsts sekretāra vietniece Vendija Šermana sarunas raksturoja kā "atklātas un tiešas". Viņa norādīja, ka sarunas bija veidotas tā, lai abas puses izprastu ar drošību saistītos jautājumus, kas katrai pusei rada bažas.

Šermana sacīja, ka ASV neesot pieņēmušas Krievijas prasības, kuras ASV uzskata par pilnībā nepamatotām, piemēram, garantija, ka Ukraina nekad netiks uzņemta NATO. "Mēs nevienam neļausim, lai tas aizcērt ciet NATO atvērto durvju politiku, kas ir viens no NATO alianses centrālajiem principiem," viņa uzsvēra.

Gadījumā, ja Krievija iebruks Ukrainā, tai būs jāsaskaras ar "smagākām sekām nekā 2014.gadā", ASV delegācija norādījusi Krievijas kolēģiem.

Septiņas stundas ilgās tikšanās noslēgumā abas puses vienojās, ka centīsies mazināt saspīlējumu. Taču nekāds liels izrāviens šajās sarunās tā arī netika panākts.

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām aptuveni 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, un Kremlis izvirzījis Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja līdz 1997.gada 27.maijam, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.