Lielā ūdens daudzuma dēļ Zeme bieži tiek dēvēta par “zilo planētu”. Aptuveni 71% Zemes virsmas klāj ūdens, un 96% no pasaules ūdens krājumiem atrodas okeānos. Tomēr ūdens neatrodas tikai uz Zemes virsmas, bet arī virs tās – atmosfērā.
Cik daudz ūdens ir Zemes atmosfērā? (10)
Cik tad daudz ūdens noteiktā brīdī ir Zemes atmosfērā? Un kas notiktu, ja viss šis ūdens pēkšņi “izdomātu” uzgāzties mums uz galvas?
Atbilde ir visai vienkārša: virs mūsu galvām atrodas miljardiem galonu ūdens – lielākoties gāzveida agregātstāvoklī. Ja viss šis ūdens gāztos lejā, tad miljoniem cilvēku rastos pamatīgas problēmas, rakstīts izdevumā "Live Science".
Kā aplēsuši eksperti, uz Zemes kopumā ir gandrīz 1,4 miljardi kubikkilometru ūdens. Ar vienu kubikkilometru ūdens varētu piepildīt 1,66 miljonus olimpisko peldbaseinu.
Hidroloģiskā cikla dēļ planētas ūdens nekad neatrodas vienā punktā pārāk ilgu laiku. Tas izgaro, pārvēršas par tvaiku, kondensējas, radot mākoņus un beigu beigās atkal nokrīt uz zemes nokrišņu veidā. Pēc tam cikls sākas no jauna.
Ūdens gāzveida agregātstāvoklī atmosfērā atrodas aptuveni 10 dienas. Tas nozīmē, ka planētas atmosfēra ir vienos vienīgos ūdens tvaikos. Lai arī iespēja, ka viss ūdens daudzums atmosfērā vienā reizē nolītu uz zemes, ir ļoti maz ticama, ja tā notiktu, ūdens līmeņa celšanās atstātu dramatiskas sekas. Ja līmenis paceltos vien par 5 centimetriem, tādas pilsētas kā Mumbaja, Koči un Džakarta piedzīvotu ārkārtīgi postošus plūdus.
Savukārt, kā secināts 2017. gada pētījumā, ja jūras līmenis paceltos par 5 līdz 10 centimetriem, tad plūdu biežums, īpaši tropos, palielinātos divas reizes.
Kā arī – ja viss ūdens atmosfērā pēkšņi sāktu līt lejā, tad tas nenotiktu vienmērīgi visās pasaules vietās, jo dažas ir mitrākas, bet citas sausākas. Ūdens daudzums atmosfērā dažādās pasaules vietās ir atkarīgs arī no sezonas un reģiona topogrāfijas.
Jāpiezīmē, ka klimata pārmaiņas nākamajās desmitgadēs pamatīgi ietekmēs ūdens daudzumu atmosfērā, jo pieaugs gaisa temperatūra, kas veicinās ūdens iztvaikošanu.