Kā ziņots, Stašāne iepriekš informēja, ka plānota dienesta pārstrukturizācija, cita starpā vairs nebūs nošķīruma starp reģionālajām un centrālo struktūrvienību. Plānotās izmaiņas paredz, ka tie cilvēki, kas pašlaik strādā reģionālajās virsmežniecībās, turpinās darbu kādā no jaunajām pārvaldēm, kas atradīsies visā Latvijā. Pārstrukturizācijas plāns varētu būt gatavs šā gada otrajā ceturksnī.
Pēc viņas teiktā, visas izmaiņas, kas saistītas ar VMD turpmāko attīstību notiek sasaistē ar dienesta darbības stratēģiju 2021.-2027.gadam, kurā noteikti VMD mērķi un prioritātes. Atsevišķas un detalizētas nianses stratēģijā nav iezīmētas, tādējādi pašlaik dienests var informēt tikai par aptuvenajām izmaiņām.
Vaicāta par darbaspēku, Stašāne žurnālistiem pauda, ka nav plānots samazināt darbinieku skaitu, un tas paliks pašreizējo 640 nodarbināto robežās. Turklāt darbiniekiem būšot iespēja pārkvalificēties, kā arī strādāt savā interešu sfērā.
Savukārt VMD darbinieki pauduši viedokli, ka pārmaiņas ir sasteigtas un nav ekonomiski pamatotas. Dienesta darbinieki vēstulē, kas janvāra sākumā nosūtīta Valsts kancelejas direktoram Jānim Citkovskim, Saeimas frakcijām, Latvijas Pašvaldību savienībai, LBAS un LMNA, aicināja nepieņemt sasteigtus un nepārdomātus grozījumus VMD likumā un citos dienesta darbību reglamentējošajos normatīvos.
Darbinieki vadībai pārmet vienpusēju un vāju komunikācijas stilu un izvairīšanos no atbildības. Tāpat neizpratni strādājošajos raisa ģenerāldirektores Stašānes amatā iecelšanas process un vēlāk koriģētās amata prasības.
VMD darbinieku vēstulē uzsvērts, ka pašlaik dienesta strukturālās pārmaiņas ir nepamatotas, jo to ietvarā paredzēts samazināt darbinieku skaitu, likvidēt desmit reģionālās struktūrvienības, kā arī VMD vadības funkciju koncentrēt Rīgā.