"Bolt" un "Yandex" vairs nešķiet tik lēti jeb kādēļ pieaug taksometru cenas (25)

Cenu paaugstināšana ir ietekmējusi to, cik bieži tiek izmantoti šie pakalpojumi, norāda lietotāji. Daļa saprot, ka nu nāksies atteikties no ierastajiem braucieniem ar taksometru vai arī meklēt citas iespējas, kā pārvietoties īsākā attālumā. Citiem rīdziniekiem paveicies vairāk, jo daļu braucienu viņiem apmaksā darba devējs, tāpēc viņiem nenākas ziedot savu komfortu taksometru cenu pieauguma dēļ. 

Salīdzinājumam - Nika no Rīgas iepriekš varēja atļauties 6-7 braucienus ar taksometru mēnesī, bet tagad - tikai vienu, divus. Citu "smieklīgu" situāciju piedzīvojis rīdzinieks Valdis, kuram bieži darba darīšanās jābrauc uz ārzemēm. Kad viņš pēdējo reizi atgriezās Rīgā, taksometrs no lidostas uz mājām Rīgas centrā izmaksāja 30 eiro. Tas ir dārgāk, nekā citreiz ar "Ryanair" aizlidot uz Berlīni. 

Taksometri un pandēmija citās valstīs

Maskavā vēl vasarā - no 15. jūlija tika noteikts, ka vakcinācija transporta sfēras darbiniekiem būs obligāta. Līdz 15. augustam autovadītājiem bija jābūt saņēmušiem otru vakcīnas devu, bet oktobrī tika ziņots par pirmo sodu taksometru servisam "City Mobil", jo kādam no šoferiem nebija pieejams sertifikāts un derīgs kvadrātkods. Tika noteikts sods 50 tūkstošu rubļu (579,89 eiro) apmērā, bet vadītājs tika izslēgts no pakalpojumu sistēmas. 

Krievijas pārvadātāji sākotnēji atbalstīja taksometru vadītāju vakcinācijas plānu, bet "City Mobil" jau jūlijā ziņoja, ka 60% šoferu ir saņēmuši abas vakcīnas devas. "Yandex" oktobrī sāka pārbaudīt, vai šī pakalpojuma sniedzējiem ir veikta revakcinācija, un paziņoja, ka priekšroka tiks dota tiem darbiniekiem, kuri ir pilnībā vakcinēti. 

Berlīnē un visā Vācijā arī pandēmijas laikā ir samazinājies taksometru vadītāju skaits. 2020. gadā taksisti protestēja pret ierobežojumiem, jo to dēļ samazinājās pieprasījums pēc viņu pakalpojumiem. Tāpat kā pie mums, arī Vācijā daudzi taksisti pārgāja strādāt uz piegādes platformām. Turklāt, piemēram, Berlīnē taksisti vienojās ar pašvaldībām, ka viņi veiks arī zāļu un pirkumu piegādi no veikaliem riska grupu iedzīvotājiem, bet Minhenē taksisti piekrita bez maksas pārvadāt veselības aprūpes sistēmas darbiniekus.

Vēl viena valsts, kurā taksistiem tika noteikta obligāta taksistu vakcinācija, bija Austrālija. Tomēr - tas neattiecās uz pilnībā visiem taksistiem. 2021. gada novembrī valdība noteica par pienākumu vakcinēties tiem šoferiem, kuri strādāja Austrālijas lidostās. Tas skāra vairāk lidostu apkalpojošo personālu. Šādi valdība rīkojās, gatavodamās tuvākajā laikā mīkstināt ierobežojumus attiecībā uz ieceļošanu valstī. 

Tāpat Austrālijas pārvadātājs "13Cabs" vēl augustā ziņoja par to, ka piedāvās patērētājiem pakalpojumu VAX - šoferi, kurš ir apstiprinājis to, ka ir pilnībā vakcinējies. Kompānija pakāpeniski vēlējās pārcelt nevakcinētos taksistus uz piegādes servisiem. Pašlaik "13Cabs" garantē, ka visi taksisti ir pilnībā vakcinēti. 

Kādēļ Latvijā samazinājās taksistu skaits?

Straujais cenu kāpums nozarē pandēmijas laikā un agrāk jau bija pievērsis mediju uzmanību. Nozares pārstāvji pēdējā gada laikā ir atklājuši vairākus iemeslus, kādēļ ir samazinājies taksistu skaits. Šeit jārunā par diviem jauniem noteikumiem. 

Pirmais - no 2021. gada 1. jūlija stājās spēkā jaunie noteikumi cīņai pret ēnu ekonomiku un izvairīšanos no nodokļu nomaksas pasažieru pārvadājumu jomā. 

Tagad katram automobilim ir jābūt aprīkotam ar īpašu skaitītāju, kas ļauj taksistam nosūtīt detalizētas ziņas par katru veikto braucienu Valsts ieņēmumu dienestam (VID). 

Taksistam ir jānorāda brauciena sākumpunkts un beigu punkts, attālums, vērtība un maksājuma veids. Ja tas netiek darīts, draud sods un licences anulēšana. 

Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš augustā sacīja, ka nozīmīga daļa komerciālo pasažieru pārvadājumu nozares "atrodas ekonomikas ēnu zonā". Nav grūti iedomāties, ka pašreizējie noteikumi liedz šoferiem manipulēt ar brauciena izmaksām un nemaksāt nodokļus par iegūto naudu. Līdz ar to taksista profesija kļuva mazāk ienesīga. 

Otrais iemesls - prasības zināt valsts valodu. Ministru kabineta noteikumi "par pasažieru komercpārvadājumiem ar taksometru vadītāju reģistrāciju" tika pieņemti vēl 2018. gadā. Šie noteikumi ļauj reģistrēt taksometra vadītājus tikai tādā gadījumā, ja viņi var apstiprināt valsts valodas zināšanas vismaz B1 kategorijas līmenī. (Zemākā kategorija ir A1, bet augstākā - C2.) Tomēr līdz 2020. gada augustam valodas zināšanas, tas ir, dokumentus, pārbaudīja šofera darba devējs, vēl pirms taksista reģistrācijas Autotransporta direkcijā. 

Tomēr pēc tam, kad Autotransporta direkcija saņēma virkni sūdzību par to, ka taksometru vadītāji nezina latviešu valodu, institūcija nolēma veikt papildu dokumentu pārbaudi pirms šofera reģistrācijas. Tad arī tika nolemts pieprasīt dokumentu, kas apstiprina valsts valodas zināšanu līmeni. Šis process katram taksistam ir jāveic reizi trijos gados. 

Tādā veidā no profesijas tika izslēgti tie vadītāji, kuri iepriekš varēja "iziet" valodas pārbaudi pie sava darba devēja. 

Tas skar ne tikai trešo valstu pilsoņus, kuri nezina latviešu valodu (vai nesaprot to principa pēc), kā arī tos, kam nav atbilstoša sertifikāta par valsts valodas zināšanām. 

Ar grūtībām pārreģistrācijas laikā saskārās arī tie šoferi, kuriem latviešu valoda ir dzimtā, bet skola tika pabeigta vēl padomju laikā un kaut kādu iemeslu dēļ šiem cilvēkiem nebija saglabājušies dokumenti par izglītības iegūšanu latviešu valodā. 2021. gada aprīlī raidījums "Bez Tabu" stāstīja par Daigu no Ventspils, kura centās pārliecināt Autotransporta direkciju par to, ka 1981. gadā pabeigusi skolu latviešu valodā. Pēc sievietes teiktā, lai iegūtu nepieciešamo izziņu par savu izglītību, nepieciešams izmantot arhīva maksas pakalpojumus. 

Jebkurā gadījumā visu dokumentu iegūšana un pārbaude aizņem laiku, kā dēļ daudzi potenciālie taksisti nevar sākt darbu uzreiz. Septembrī Godiņš sacīja, ka tikai 10 šoferi ir saņēmuši reģistrācijas atteikumu valodas nezināšanas dēļ. Tajā pašā laikā viņš atzina, ka daļa bijušo taksistu šā iemesla dēļ aizgāja strādāt uz ēdiena piegādes nozari. Šajā nozarē gan "var sastapt cilvēkus, kuri vispār nezina latviešu valodu". 

Taksistu skaita samazinājums ietekmē cenu kāpumu ne tikai tāpēc, ka pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Augustā Taksometru pārvadātāju darba devēju biedrības valdes loceklis Ilmārs Lancers sacīja, ka "Bolt" un "Yandex" tarifus palielina par 30-40% ar mērķi piesaistīt darbā jaunus vadītājus. Viņš arī piekrīt tam, ka šoferu skaits samazinājies jauno noteikumu dēļ - gan attiecībā pret ēnu ekonomiku, gan attiecībā pret latviešu valodas zināšanām.

Īsumā par cenu kāpumu 2022. gada sākumā 

"Yandex Go" menedžeris darbā ar partneriem Latvijā Jānis Ķirsis pauda, ka "paši "Yandex" tarifi Latvijā būtībā nav mainījušies". 

"Pakalpojuma gala cena ir atkarīga ne tikai no tarifiem, bet arī no pieprasījuma un piedāvājuma balansa, laika apstākļiem, ceļu situācijas un citiem faktoriem," teica Ķirsis. Viņš bilst, ka cenu pieaugums taksometros ir saistāms ar pandēmijas ierobežojumiem. "Pašlaik cilvēku skaits, kas vēlas izmantot taksometru pakalpojumus, ir daudz lielāks nekā pieejamais taksistu skaits. Tā rezultātā platformas algoritms automātiski formē īslaicīgi paaugstinātu pakalpojuma koeficientu, tādēļ gala cena pieaug," skaidro Ķirsis. 

Viņš norāda arī Latvijā esošo likumu ietekmi uz nozari, kas ietekmē taksometru vadītāju skaitu.

"Uzskatām, ka situāciju ar taksometriem Rīgā ietekmē esošā likumdošana darba, kā arī pašas taksometru sfēras jomās. Viena arhaiska lieta, kas Latvijā joprojām pastāv, ir taksometru skaitītājs. Šo ierīci izmantoja finanšu kontrolei, pirms parādījās viedtālruņi un tika ieviesta elektroniskā integrācija ar nodokļu iestādēm. Integrācija Latvijā tika īstenota pirms vairāk nekā gada, un pašlaik visi finanšu dati tiek iesniegti reālā laikā, taču taksometru skaitītāji joprojām ir obligāti," saka Ķirsis.

"Yandex Go" pārstāvis uzskata, ka jauna pieeja ir vajadzīga ne tikai tehnoloģiskajā nozarē. "Tirgum būtu efektīvāk, ja inovatīva pieeja tiktu likta lietā daudz aktīvāk. Viens no piemēriem - pašnodarbinātie taksisti. Tas piesaistītu jaunus cilvēkus nozarē, bet valstij būtu lielāki nodokļu ienākumi," saka Ķirsis. Viņš piebilst, ka kaimiņvalstis šajā jomā ir spērušas lielu soli uz priekšu. Piemēram, Igaunijā un Somijā pārmaiņas likumdošanā notiek sasaistē ar tehnoloģiju attīstību tāpēc šajās valstīs situācija tirgū, tostarp taksistu skaita un cenu ziņā ir labāka nekā pie mums. 

Cerība uz pozitīviem rezultātiem nozarē ir, taču ir nepieciešama sadarbība starp nozares pārstāvjiem un valdību. "Latvijā mums ir dialogs ar valsts iestādēm par industrijas modernizāciju, tāpēc dalāmies ar savu pieredzi. Uzskatām, ka mums tāpat kā citās Eiropas valstīs, ir jāiesaista tirgus spēlētāji, izstrādājot likumus attiecībā uz pasažieru pārvadājumiem," pauž Ķirsis. 

Uz TVNET versijas krievu valodā jautājumiem piekrita atbildēt arī "Bolt" pārstāvis Latvijā Raimonds Bērziņš. 

Komentējot cenu pieaugumu Jaunā gada laikā, Bērziņš sacīja, ka "gada beigas vēsturiski ir bijis pieprasītākais laiks taksometru nozarei. Lai arī pagājušajā gadā nenotika korporatīvi pasākumi, sniegs un sals nopietni ietekmēja pakalpojuma pieejamību - pa ielām bija grūti braukt, tādēļ taksometri kavējās, līdz ar to arī braucieni bija ilgāki. Tas radīja cenu pieaugumu. Fakts, ka tirdzniecības centri brīvdienās bija slēgti, radīja augstu pieprasījumu pēc taksometriem darba dienu vakaros," teica Bērziņš. 

Viņš arī atzina, ka pandēmijas laikā taksistu skaits ir kļuvis mazāks. 2020. gadā - pirmajā pandēmijas vilnī pieprasījums samazinājās, bet piedāvājums palika nemainīgs, tomēr 2021. gadā sāka kristies arī piedāvājums. 

"Daļa šoferu īslaicīgi pārgāja uz darbu citās nozarēs. Redzam, ka ierobežojumi tiek daļēji atcelti, tādēļ pieprasījums sāk pārsniegt piedāvājumu, kas nespēj tik ātri reaģēt, jo šoferiem ir nepieciešams nokārtot dažādas formalitātes, pirms sēžas pie stūres," teica Bērziņš. 

Viņš kritizē likumdošanu pasažieru pārvadājumu sfērā un uzskata, ka tieši likumdošana ietekmē cenas un pieejamo taksistu skaitu. 

"Neelastīgas normatīvās vides dēļ taksometru vadītāji nevar laicīgi reaģēt uz pieprasījuma pārmaiņām un nodrošināt braucienus. Tāpat arī licences atjaunošanai ir nepieciešams pierādīt latviešu valodas zināšanas, ko ir grūti izdarīt cilvēkiem, kas izglītību ieguvuši pirms daudziem gadiem. Jaunajiem vadītājiem jānokārto visas formalitātes ar uzņēmuma reģistrāciju, licencēm vai darbu jau esošā uzņēmumā, kas nodrošina pasažieru pārvadājumus," norāda "Bolt" pārstāvis. 

Viņš piebilst, ka daudzi šoferi nesteidz atjaunot licences, jo tas ir dārgi. Viņi gaida līdz pēdējam brīdim, kāds būs valdības lēmums. Tas nozīmē: ja valdība lems par ierobežojumu pastiprināšanu, daļa taksistu neveiks pārreģistrāciju un tas atkal ietekmēs pieejamo šoferu skaitu un pārvadājumu cenu. 

Pēc "Bolt" pārstāvja teiktā, kompānija gaida cenu stabilizēšanos nākotnē, jo situācija pasaulē saistībā ar pandēmiju un ierobežojumiem pakāpeniski kļūst stabilāka. 

Viņš atgādina, ka "cenas var svārstīties katru dienu un katru stundu, jo tās tiešā veidā ietekmē pieprasījums. ""Bolt" izmanto dinamisko cenu aprēķinu sistēmu, lai motivētu vairāk vadītājus izmantot "Bolt" platformu tajā brīdī, kad pieprasījums ir augstāks. Mūsu mērķis ir nodrošināt klientiem caurspīdīgumu, parādot visus pasūtījuma un cenas komponentus, to skaitā arī cenu līdz brīdim, kad klients veic pasūtījumu. Tādā veidā klients var pieņemt apzinātu lēmumu un saprast - ir viņam pieņemams esošais piedāvājums vai viņš tomēr vēlas pagaidīt un pasūtīt braucienu vēlāk, kad cena būs mazliet zemāka."