Par 2022. gada ģeovietu izraudzītas Kraukļa un Krustalīča klintis pie Daugavas

Biedrības vadītājs Dainis Ozols informē, ka klintis stiepjas vairāk nekā kilometru garos posmos abos Daugavas krastos - gan Vidzemes pusē, gan Sēlijā.

Daugavā šajā posmā ir Pļaviņu HES ūdenskrātuves uzpludinājums un bijušā, līdz 40 metrā dziļā, kanjona klintis pašlaik ietver upi kā nepieejamas divus līdz četrus metrus augstas sienas. Vertikālās kraujas ir šodienas Latvijas ainavai neparastas un izcili ainaviskas. Tomēr aplūkojamas gandrīz tikai no upes puses - vai nu braucot ar laivu, vai ziemā - no ūdenskrātuves ledus. Vidzemes pusē dolomīta klintis var aplūkot arī Klintaines applūdušajos karjeros.

Klintis veido no senās devona jūras nogulumiem veidojušies ieži - gan plātņaini, gan kavernozi dolomīti, kas ietver fosilās atliekas un interesantus minerālus veidojumus.

Ģeoloģijas zinātnei šā Daugavas posma klintis ir nozīmīgas kā augšējā devona Daugavas svītas īpaši raksturīgu iežu atsegumi (stratotips) un arī kā slāņu tektoniskas deformācijas vieta (Krustalīča fleksūra).

Dabas skaitīšanas gaitā dolomīta klintis ir uzkartētas kā Eiropas savienības īpaši aizsargājamas dzīvotnes - karbonātiski pamatiežu atsegumi, kur joprojām sastopamas retās mūru un plūksnu sīkpapardes un citi klinšu augi, piebilst Ozols.

Gada ģeovietas nosaukums tiek piešķirts ar mērķi pievērst sabiedrības uzmanību Latvijas īpašajiem ģeoloģiskajiem veidojumiem un to problēmām, sniegt par tiem informāciju, rosināt vietas tālāku izpēti, atjaunošanu, sakopšanu un labiekārtošanu.

Biedrība plāno, ka publisks izglītojošs pasākums, veltīts Latvijas 2022. gada ģeovietai, notiks septembra nogalē, kad pasaulē atzīmē ģeoloģiskā mantojuma dienu. Tradicionāli šā pasākuma laikā notiek gada ģeovietas apskate un speciālisti stāsta par ģeovietas ģeoloģiju un citām dabas vērtībām, kā arī notiek informācijas stendu atklāšana.