/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)
Daudzās bijušā Austrumu bloka valstīs buldozeri un sociālais progress pēc Berlīnes mūra krišanas aizslaucīja milzīgās komunistu ēkas un militārās aukstā kara celtnes. Taču Tirānā, kalnu ieskautajā Albānijas galvaspilsētā, valdība un vietējie mākslinieki izvēlējās progresīvākus un neparastākus veidus, kā izkļūt no gadiem ilgās diktatūras un ekonomiskās depresijas. Vēl joprojām Albānijā sastopami tūkstošiem kara bunkuru; lai arī daļa stāv pamesti, daudzus no tiem albāņi ir pārveidojuši dažnedažādos veidos.
Nodrupušās, pelēkās Osmaņu laikmeta mājas ir nokrāsotas spilgtās krāsās. Liela daļa atzinības par pilsētas atdzīvināšanu pienākas bijušajam mēram Edi Ramam, gleznotājam, kurš kļuva par politiķi (tagad Albānijas premjerministrs) un 2000. gadā sāka pilsētas izdaiļošanas pasākumus, kuru laikā mākslinieki krāsoja un apgleznoja ēku fasādes un pilsētas strādnieki iestādīja 55 000 koku un krūmu publiskajās vietās.
"Kad visur parādījās krāsas, pārmaiņu noskaņojums sāka pārveidot cilvēku garu," premjerministrs sacīja konferenču sērijā “TED Talk”. "Tās atdzīvināja cerību, kas manā pilsētā bija zaudēta." Iedzīvotāji un tūristi tagad izmanto visām varavīksnes krāsām noklātās ēku fasādes kā fonu selfijiem, un valdība apgalvo, ka krāsas pilsētā palīdzēja samazināt noziedzību un vairot lepnumu par savu nacionālo piederību.
Taču ielu māksla un krāsainās mājas nav vienīgie spēki, kas virzīja šo mazo Balkānu galvaspilsētu ārā no komunisma laikmeta. Tirānas apkārtnē vēstures muzeji un citas radošas izpausmes piepilda bijušos militāros bunkurus.