/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
Šonedēļ norisinās vairākas sarunu kārtas, kurās Krievija skaidro savas decembrī izvirzītās prasības ASV un NATO, tostarp prasību sniegt garantijas, ka Ukraina nekad netiks uzņemta NATO. Savukārt Kazahstānā pagājušajā nedēļā notika masveida vardarbīgi protesti un grautiņi, kā rezultātā tika gāzta valdība un ievesti Krievijas vadītie miera uzturētāju spēki. Par to, kas slēpjas aiz šiem notikumiem un kādas sekas varam gaidīt nākotnē, 13. janvārī TVNET žurnāliste Linda Anna Dāldere uzklausīja atvaļināto NBS pulkvedi Igoru Rajevu un Centrālāzijas politikas pētnieci Lauru Jesaulkovu.
Kā galveno vājo punktu sarunās atvaļinātais NBS pulkvedis norāda Krievijas un ASV nespēju pieņemt to, ka pasaules ģeopolitiskā situācija pēdējo 30 gadu laikā kopš Aukstā kara beigām ir mainījusies. “ASV diemžēl negrib to atzīt, viņi joprojām vēlas darboties kā vienīgā superlielvalsts pasaulē,” pauž Rajevs, savukārt “Krievija nav atgriezusies pie superlielvalsts statusa, taču joprojām sevi par tādu uzskata.” Tādēļ abu pušu redzējums vienam par otru vairs nesakrītot un neesot iespējams arī rast kopsaucēju, runājot par pasaules kārtību nākotnē.
Saskaņā ar šādu redzējumu Rajevs arī uzsver, ka Krievija neredz Eiropas Savienību kā līdzvērtīgu sarunu partneri, kurš būtu jāiesaista lēmumu pieņemšanas procesā. Viņaprāt, Krievija redz ASV kā noteicēju, kuram Eiropas Savienībai nāksies sekot. “Viņi neredz reālu spēku aiz Eiropas Savienības, izņemot ekonomisko spēku, un tas ir vienīgais, kas krievus interesē,” norāda atvaļinātais NBS pulkvedis. Krievija redzot Eiropas Savienību tikai kā tirgu savam eksportam, tāpēc netiek saskatīta jēga to iesaistīt fundamentālās sarunās par drošības politiku.