Jaunā Vācijas ārlietu ministre Maskavā tiksies ar Lavrovu (8)

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs. Foto: Russian Foreign Ministry Press Service via AP/SCANPIX

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka otrdien Maskavā tiksies ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

Bērboka ieņem ārlietu ministres amatu kopš decembra.

Sarunās tiks apspriesta spriedze, kas izveidojusies Vācijas un Krievijas starpā, paziņoja Krievijas Ārlietu ministrijas preses pārstāve Marija Zaharova.

Maskavas un Berlīnes attiecības pēdējos gados saspīlējuši vairāki skandāli un strīdi, tostarp Gruzijas pilsoņa etniskā čečena Zelimhana "Tornikes" Hangošvili slepkavība 2019.gada augustā vienā no Berlīnes parkiem. Berlīne to uzskata par "valsts terorismu", kurā vaino Kremli.

Berlīnes tiesa decembrī piesprieda mūža ieslodzījumu Krievijas pilsonim par šo slepkavību, un Krievija un Vācija pēc tam izraidīja viena otras diplomātus.

Vācija uzskata Krieviju arī par atbildīgu kiberuzbrukumos Bundestāgam 2015.gadā un uzbrukumos Krievijas opozīcijas līderis Aleksejam Navaļnijam ar nervus paralizējošu vielu. Navaļnijs pēc uzbrukuma ārstējās slimnīcā Berlīnē.

Gaidāms, ka Bērboka un Lavrovs apspriedīs arī starptautiskus jautājumus, atklāja Zaharova. Tostarp plānots apspriest Krievijas pieprasītās "drošības garantijas", kā arī sadarbību ekonomikā un kultūrā, plānus cīņai ar klimata pārmaiņām un citus jautājumus.

Krievija piespiedusi Rietumus sēsties pie sarunu galda, sakoncentrējot pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Šonedēļ sarunas notika Ženēvā, Briselē un Vīnē, taču nekāds progress tajās netika panākts.

Aktuālais šodien
Svarīgākais
Uz augšu