EP deputāti aicina izmeklēt ES paplašināšanās komisāra lomu Bosnijas serbu separātiskajās aktivitātēs

Dodiks, kurš ir Serbu Republikas pārstāvis Bosnijas un Hercegovinas trīspusējā prezidentūrā, vēlas panākt Serbu Republikas atdalīšanos.

Kopš 1992.-1995.gada kara Bosnija un Hercegovina ir sadalīta divās autonomās daļās - Serbu Republikā un musulmaņu un horvātu federācijā. Abas daļas saista vājas centrālās institūcijas, arī prezidentūra un armija.

Vēstulē Leienai EP deputāti no vairākām frakcijām uzsvēra, ka seko situācijai Bosnijā un Hercegovinā un Bosnijas un Hercegovinas teritoriālā integritāte ir būtiska ne tikai lokālā līmenī, bet arī reģionālā un Eiropas līmenī.

"Tāpēc mēs esam ārkārtīgi sarūgtināti par jaunāko politiskās spriedzes eskalāciju Bosnijā un Hercegovinā, ko atbalsta Bosnijas un Hercegovinas prezidentūras loceklis Milorads Dodiks. Ja Dodiks vēlas sašķelt valsti un nodibināt neatkarīgu Serbu Republiku, izstājoties no Bosnijas un Hercegovinas institūcijām un nodibinot neatkarīgas iestādes Serbu Republikā, un viņam tas izdosies, sekas būs jūtamas tālu aiz Bosnijas un Hercegovinas robežām," teikts vēstulē.

EP deputāti norādījuši, ka EK ir būtiska loma Deitonas miera līguma ievērošanas nodrošināšanā un miera garantēšanā Bosnijā un Hercegovinā.

"Ne visas ES valstis atbalsta šos mērķus. Ziņots, ka pašreizējā Ungārijas valdība aktīvi atbalsta Dodika kampaņu sašķelt Bosniju un Hercegovinu, pat izmantojot 100 miljonu eiro palīdzību, ko Ungārija sniedz Serbu Republikai pirms parlamenta vēlēšanām Bosnijā un Hercegovinā," teikts vēstulē.

EP deputāti vēstulē pauduši bažas arī par Vārheji pausto atbalstu Dodikam.

"Vēl satraucošāks ir publiskotais dokuments, ko parakstījis Eiropas delegācijas vadītājs Bosnijā un Hercegovinā Johans Satlers un kurā teikts, ka Olivērs Vārheji atklāti ved sarunas ar Miloradau Dodiku par Bosnijas un Hercegovinas sadalīšanu," norādīts vēstulē.

Vēstules noslēgumā EP deputāti uzsver, ka EK nevar rīkoties pretēji ES oficiālajai politikai attiecībā pret Rietumbalkāniem.