nav pamata prasīt atsaukt informāciju,
vienlaikus atzīmējot, ka pretēji Pūces rakstītajam, rakstā ir atspoguļota arī informācija par Šteinu kā konkrētās iniciatīvas iesniedzēju.
Tāpat "Re:Baltica" pauž, ka, vērtējot raksta autores izvēli tajā izvirzīt jautājumu par potenciālu vai šķietamu interešu konfliktu konkrēto amatpersonu rīcībā, esot jāņem vērā vēl plašāks vēsturiskais konteksts. Proti, Jura Pūces rīcība 2013.gadā, kad viņš, būdams Ekonomikas ministrijas valsts sekretārs, atkāpies no amata tieši šķietama, nevis reāla interešu konflikta situācijā, kas esot bijis saistīts ar aizdomām, ka Pūce varētu būt ietekmējis būvniecības uzņēmumu lēmumus ziedot sūdzības iesniedzējas dibinātajai biedrībai "Ascendum".
Ētikas padomes locekļi Skaidrīte Lasmane, Anda Rožukalne, Baiba Liepiņa un Aivars Pastalnieks uzskatīja, ka pastāv pamatota žurnālista interese šādai padziļinātai jautājuma aplūkošanai medija materiālā. Turklāt aplūkotajā situācijā pastāv saprotams pamats žurnālistam pētīt interešu konflikta apstākļus atbilstoši likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajam aizliegumam lemt radniecisku attiecību gadījumā.
Savukārt Ētikas padomes locekļi Andris Ķēniņš, Guntars Līcis, Aleksandrs Mirlins un Daiga Sproģe uzskata, ka sūdzībā aplūkotajā gadījumā ir konstatējams Latvijas Mediju ētikas padomes Ētikas kodeksa pārkāpums.
Konkrētie padomes locekļi uzskata, ka, ievērojot SIF struktūru, finansējuma sadales modeli, kurā lēmumu par fonda līdzekļu izlietojumu pieņem fonda padome, kā arī apstākli, ka valsts budžeta līdzekļu piešķīrumi fondam nav uzskatāmi par labumu iesniedzējai, sūdzībā aplūkotajā rakstā saskatāms godprātības principa pārkāpums. Viņi norāda, ka ar sūdzībā aplūkoto medija materiālu var tik radīts neprecīzs auditorijas priekšstats par valsts budžeta līdzekļu sadalīšanas kārtību, kā arī iespējām konkrētu finanšu piešķīrumu uzskatīt par ierēdņa personisko labumu.