Ziemeļmaķedonijas parlaments apstiprina jauno valdību

No 120 parlamenta locekļiem par uzticības izteikšanu valdībai balsoja 62 deputāti, bet 46 balsoja pret.

Jaunajai valdībai ir nedaudz lielāks atbalsts nekā iepriekšējam kabinetam, kuru vadīja sociāldemokrātu līderis Zorans Zaevs.

Valdošajai koalīcijai tagad pievienojusies partija "Albāņu alternatīva", un trīs no četriem tās deputātiem ieguvuši amatus jaunajā kabinetā.

Jaunais premjerministrs Dimitars Kovačevskis Zaeva valdībā ieņēma finanšu ministra vietnieka amatu.

Zaevs no amata atkāpās pēc sociāldemokrātu smagajiem zaudējumiem oktobrī notikušajās pašvaldību vēlēšanās.

Opozīcijā esošā konservatīvā VMRO-DPMNE (Iekšējā maķedoniešu revolucionārā organizācija - Demokrātiskā partija par maķedoniešu nacionālo vienotību) balsoja pret Kovačevska kabinetu, uzsverot, ka tikai ārkārtas vēlēšanas var nodrošināt valdības leģitimitāti.

Tikmēr Kovačevskis paziņojis, ka viņa valdības galvenais uzdevums būs cīņa ar ekonomikas nestabilitāti, kuru izraisījusi Covid-19 pandēmija un straujais energoresursu cenu kāpums.

Viņš apsolījis, ka valdība izstrādās "intervences plānu, lai palīdzētu iedzīvotājiem un ekonomikai tikt galā ar enerģētikas krīzi (..) un pasargātu pilsoņus no cenu šoka".

Jaunajā kabinetā 12 ministru portfeļi tikuši sociāldemokrātiem, bet pārējie deviņi - etnisko albāņu partiju pārstāvjiem.

Zaeva valdība panāca Ziemeļmaķedonijas pievienošanos NATO, atrisinot desmitgadēm ilgās domstarpības ar Grieķiju, ko radīja valsts nosaukums, taču progresu jautājumā par iestāšanos Eiropas Savienībā (ES) nav izdevies panākt Skopjes vēsturisko domstarpību dēļ ar Bulgāriju.

Kovačevskis solījis intensificēt sarunas ar Sofiju, lai Ziemeļmaķedonija varētu oficiāli sākt iestāšanās sarunas ar ES.