/nginx/o/2020/11/05/13457978t1h01bc.png)
/nginx/o/2020/05/18/13106998t1hec6f.png)
Krievijas elitārās specnaza brigādes desantnieki ieradās Kazahstānā, lai apspiestu vardarbīgās protesta akcijas pret Kremlim draudzīgo režīmu, kas ir pie varas šajā valstī. Tas notika laikā, kad Krievijas spēki ir sakoncentrēti pie Ukrainas robežas, un tikai 15 mēnešus pēc to iejaukšanās Armēnijas un Azerbaidžānas konfliktā Kalnu Karabahā. Vai prezidents Vladimirs Putins patiešām cenšas atjaunot Krievijas impēriju?
Protams, nekad nevar skaidri zināt, kas īsti Kremļa sfinksai aiz ādas. Taču, lai vai kādi būtu Putina nolūki, viņa rīcība fatāli grauj ideju, kas pirms 30 gadiem bija Krievijas Federācijas radīšanas pamatā.
Par Borisu Jeļcinu, pirmo Krievijas prezidentu pēc PSRS sabrukuma, mūsdienās runā reti. Ja krievi viņu vispār piemin, tad galvenokārt pārmērīgās dzeršanas dēļ vai arī atceroties nabadzību un inflāciju, kas pavadīja valsts pāreju uz tirgus ekonomiku. Diez vai kāds viņu uzskata par vēsturisku vizionāru.
Tieši Jeļcins bija tas, kurš atzina - padomju impērijas uzturēšana ir ārkārtīgi dārga, un šo izmaksu dēļ krieviem bija jādzīvo milzīgā nabadzībā un policejiskas valsts jūgā. Tikai atsakoties no šīm izmaksām, likvidējot impēriju un ieviešot brīvā tirgus ekonomiku, Krievija varēja nest savai tautai brīvību un labklājību.
Tomēr 1999. gada Jaungada naktī Jeļcins, iespējams, nogremdēja paša loloto vīziju. Cilvēks, kuram viņš tonakt atdeva varas grožus, šobrīd ir gatavs atteikties no Jeļcina apsviedīgākās idejas.