Re:Check: Ministrs Eglītis ar neprecīziem datiem pamato ienākumu nevienlīdzības kāpuma iemeslus (10)

Raidījuma vadītāja Eglītim rādīja Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datus, kas rāda – 2020.gadā pēc divu gadu samazinājuma atkal palielinājies nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvars. 2019. gadā tādi bija 21,6 procenti, bet 2020.gadā – jau 23,4 procenti iedzīvotāju. Tas nozīmē, ka 23,4% Latvijas iedzīvotāju ienākumi bija mazāki nekā nabadzības riska slieksnis – 60% no ienākumu mediānas.

Žurnāliste Eglītim jautāja: “Ko ar to darīt?”

Labklājības ministrs stāstīja, ka ministrijā šos datus esot analizējuši. Viņš norādīja uz Covid-19 ietekmi un tad skaidroja, ka ļoti strauji auga algas, bet pabalsti – lēnāk.

“Mēs šos datus esam analizējuši, un te mazliet parādās Covid efekts, jo 2020.gadā, sākot no marta, mums bija Covid apstākļi. Tas viens skaidrojums, ko mēs redzam, ka 2020.gadā ļoti strauji pieauga algas, atalgojums – vidēji gandrīz par 10%. Tajā pašā laikā pabalsti, sociālā palīdzība nespēja augt tādā apmērā. Ja algas auga par 10 procentiem, piemēram, tad pabalsti tikai varbūt par 5 procentiem pieauga.”

Eglītis tālāk skaidroja, ka līdz ar to tai sabiedrības daļai, kuras ienākumus veido sociālā palīdzība, ienākumu pieaugums bijis lēnāks nekā tai, kas pelna ar algu.

Vai algas auga straujāk par pabalstiem?

CSP aprēķini rāda, ka 2020.gadā ienākumi no algota darba vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli auga par 6%, nevis 10%. Savukārt sociālie transferti jeb dažāda veida pabalsti (ieskaitot pensijas) uz vienu mājsaimniecības locekli auga par 14,1%, nevis 5%, kā sacīja ministrs.

Tātad kopumā tendence ir bijusi pretēja viņa paustajam – ienākumi no pabalstiem auguši daudz straujāk nekā ienākumi no algas. Jāpiebilst, ka pērn decembrī neilgi pēc tam, kad CSP šos datus bija publicējusi, tika publicēta Eglīša vārdā izsūtīta preses relīze, kurā skaitļi bija minēti korekti.

Kāpēc laikā, kad valsts vairāk maksājusi dažādos pabalstos, uz nabadzības sliekšņa tomēr nokļuva vairāk cilvēku? Vismaz daļēji atbilde meklējama 2020.gada sociālās aizsardzības izdevumu struktūrā – lielu daļu tajos veido pabalsti, kas kompensēja pandēmijas ietekmē zaudēto atalgojumu. Vairāk nekā 53 miljoni eiro 2020.gadā tika izmaksāti dīkstāves pabalstos. Strauji augušas bezdarbnieka un slimības pabalstos izmaksātās summas, kas nav mērķētas uz trūcīgāko cilvēku grupām, bet uz zaudēto ienākumu kompensēšanu.

Sociālās aizsardzības izdevumi Latvijā (miljonos eiro)

Ienākumi gan no pabalstiem, gan algām vairāk auguši turīgākajiem

Ienākumi no pabalstiem izteiktāk pieauguši mājsaimniecībās, kurāmm jau tā ir augstāks ienākumu līmenis, liecina CSP dati. Tajos visas mājsaimniecības sadalītas kvintiļu jeb piektdaļu grupās pēc to rīcībā esošajiem ienākumiem uz vienu mājsaimniecības locekli. Pirmajās divās kvintilēs, kurās ir mājsaimniecības ar zemākajiem ienākumiem, ienākumi no pabalstiem auguši par 9% un 8%, savukārt trešajā, ceturtajā un piektajā (turīgākajā) kvintilē pieaugums ir attiecīgi 18%, 20% un 17%. Šajos datos nav redzams, kāda veida pabalsti kurā ienākumu grupā bijuši nozīmīgākie. Vienlaikus CSP norāda, ka kopumā 2020.sociālie transferti nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju īpatsvaru samazināja nedaudz vairāk nekā iepriekš.

Sociālie transferti vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli

Arī ienākumi no algota darba dažādās kvintilēs auguši ļoti atšķirīgi. Izteikts pieaugums (9%) bijis tikai piektajā jeb turīgāko mājsaimniecību kvintilē. Aptuveni 2% pieaugums bijis pirmajā un ceturtajā kvintilē, savukārt otrajā un trešajā, kur alga tāpat ir nozīmīgākais iztikas avots, ienākumi no tās pat nedaudz samazinājušies.

Ienākumi no algota darba vidēji uz vienu mājsaimniecības locekli

Jāpiebilst, ka saskaņā ar CSP datiem 2020.gadā pieaudzis arī ienākumu nevienlīdzību apzīmējošais Džini koeficients – šajā rādītājā kopā ar Bulgāriju un Lietuvu negatīvā ziņā esam starp Eiropas Savienības līderiem.

Ko atbildēja Eglītis?

Eglītis ar padomnieka starpniecību faktiski atzina, ka, minot skaitļus, nav bijis precīzs. Viņa rakstiski sniegtajā atbildē (ar pilnu tekstu var iepazīties šeit) teikts, ka, runājot par algu pieaugumu 2020.gadā, viņš izmantojis 2021.gada 3.ceturkšņa datus, “kas parāda ap 10% pieaugumu vidējam atalgojumam valstī”. Savukārt, runājot par pabalstu kāpumu, viņš esot izmantojis tikai pirmās jeb trūcīgāko iedzīvotāju kvintiles datus, kurā visi ienākumi auguši tikai par 5,5% un kas viņam šķitis labs raksturojums sarunā par nabadzības riska tendencēm. Jāpiebilst, ka arī pirmajā jeb trūcīgāko kvintilē pabalsti neveido visus ienākumus, bet tikai nepilnus 54% (2020.gadā).

Ministrs arī norāda, ka nabadzības riska slieksnis ir relatīvs rādītājs, un “ja turīgāko cilvēku ienākumi aug straujāk un līdz ar to nabadzības riska slieksnis ceļas, cilvēki ar zemiem ienākumiem pat ar to pašu vai palielinātu pensijas/ algas apmēru var nokļūt zem nabadzības riska sliekšņa.” Eglīša atbildē arī teikts, ka “2020.gadā aizvien bija nevienlīdzīgs ienākumu pieaugums, bet 2021.gadā situācijai ir jāuzlabojas, jo tika ieviesta minimālo ienākumu reforma.”