Uz sasalušas salas apmēram 1000 kilometrus uz dienvidiem no Ziemeļpola atrodas pasaulē vistālāk uz ziemeļiem esošais Ļeņina piemineklis. Vladimira Uļjanova krūšutēls veras uz Nordenšelda ledāju, majestātisko Billefjordenu un tukšo Krievijas pilsētu Piramideni. Pilsēta, kas savulaik bija lielākā apdzīvotā vieta Norvēģijas arktiskajā Svalbāras arhipelāgā, pēkšņi tika pamesta 1998. gadā.

Heins Bjerks, Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes arheoloģijas profesors un bijušais Svalbāras mantojuma saglabāšanas darbinieks, atceras, kā nedaudz vairāk kā pirms 20 gadiem Piramidene tika pamesta: "Neviens nerunāja par vietas pamešanu," Bjerks sacījis. “Katru reizi, kad ieradāmies, cilvēku kļuva arvien mazāk. Katru reizi, kad bija kāda laiva vai helikopters, cilvēki devās prom ar savām mazajām mugursomām.”

Apmetne, kas bija viena no divām, ko pārvaldīja Krievijas valsts uzņēmums “Arktikugoļ”, no aptuveni 1500 iedzīvotājiem 90. gadu vidū kļuva par spoku pilsētu dažu mēnešu laikā. Tāpat kā citus uzņēmumus, kas pārvaldīja monopilsētas, arī “Arktikugoļ” satricināja finanšu krīze, centralizētajai padomju ekonomikai pārejot uz brīvo tirgu, un tika nolemts, ka uzņēmums nespēs uzturēt ne Piramideni, ne Barencburgu (otru Krievijas pilsētu Svalbārā), kuras abas subsidēja valdība. 1990. gadā krievu Svalbārā bija vairāk kā divas reizes vairāk par norvēģiem. Desmitgades beigās bija palikusi mazāk nekā trešdaļa krievu, un iedzīvotāju skaits galu galā saruka līdz aptuveni 500 krievu (un ukraiņu) strādnieku.

Lai arī Svalbāras apdzīvotās vietas ir monopilsētas — kādas nozares pilsētas, kuru pastāvēšana ir balstīta uz resursu ieguvi, tās gandrīz nekad savas pastāvēšanas laikā nav bijušas ienesīgas. Kā Norvēģijas Tālajos Ziemeļos radās krievu apmetnes un kāpēc tās joprojām tiek uzturētas, neskatoties uz to, ka tās darbojas ar deficītu?

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X