/nginx/o/2022/01/17/14313773t1h13f5.jpg)
Kļūt par dezinformācijas upuri šobrīd ir vieglāk nekā jebkad. Īt īpaši tas attiecināms uz senioriem. Kultūras ministrija šonedēļ sāk informatīvo kampaņu “Viltus ziņas ir lipīgas”, lai uzlabotu senioru prasmes mediju satura lietošanā. To plānots darīt atbilstoši senioru mediju patēriņa rādītājiem, tā portālu TVNET informēja Kultūras ministrijā (KM).
Par medijpratību varam saukt zināšanu un prasmju kopumu, kas nepieciešams darbam ar informācijas avotiem, piemēram, informācijas atrašanai un analīzei, informācijas sniedzēju funkciju izpratnei, informācijas satura kritiskam izvērtējumam, objektīvās informācijas atšķiršanai no tendenciozas, dažādos avotos pieejamo ziņu salīdzinājumam. Prasmes informācijas kritiskai izvērtēšanai Latvijā palēnām pieaug visu paaudžu lietotāju vidū, un viltus ziņu atpazīšanas statistika kopš 2017. gada ir uzlabojusies,
taču seniori ir tā sabiedrības daļa, kurai ar viltus ziņu atpazīšanu vēl joprojām sokas visgrūtāk.
“Līdz ar tehnoloģiju attīstību mainās arī dezinformācijas izplatīšanas veidi. Kļūt par dezinformācijas upuri šodien ir vieglāk nekā jebkad, jo sevišķi senioriem. Šai sabiedrības daļai nereti šķiet, ka tradicionālo informācijas kanālu patērētāji nevar tikt apzināti maldināti vai ka tuvinieki taču ļaunprātīgi nedalītos ar nepatiesu informāciju. Nepieciešamību pastiprināti izvērtēt informācijas saturu veicina arī dažādi globāli notikumi, un šobrīd redzams, ka kritiska situācija ir senioru starpā – tiek apšaubīts mediju godīgums, izrādīta neuzticība ziņām par pandēmiju, un izplatīta maldīga informācija," tā norāda Agnese Berga, Kultūras ministrijas Mediju politikas nodaļas eksperte.
Šīs kampaņas laikā
KM uzrunās senioru auditoriju, lai atgādinātu par nepieciešamību kritiski izvērtēt patērēto mediju saturu, kā arī tuvāko sabiedrības locekļu pausto informāciju.
Ministrija ar kampaņu aktualizēs un aicinās ievērot piecus vienkāršus, bet ļoti noderīgus medijpratības soļus, kas palīdzēs veiksmīgi izvērtēt jebkuru informatīvo vēstījumu un atpazīt dezinformāciju jeb viltus ziņas:
1) Pārliecinies, kāds ir ziņas vēstījums!
Pievērs uzmanību, vai ziņa nav īpaši emocionāla, pārspīlēta, sensacionāla.
2) Pārliecinies par ziņas avotu!
Noskaidro, kas šo ziņu ir publicējis – par jomu atbildīgā iestāde, uzticams medijs vai arī ziņa tiek nodota kā baumas.
3) Izpēti ziņas saturu!
Aplūko, vai ziņas saturs sakrīt ar citos uzticamos medijos publicēto un vai ziņas saturs, teikumu uzbūve, pieturzīmju lietojums, foto vai video nerada šaubas!
4) Veido savu uzticamo avotu sarakstu!
Par uzticamiem avotiem var uzskatīt atbildīgās valsts iestādes un medijus, kas sevi pierādījuši kā objektīvus informācijas līdzekļus.
5) Neklusē, ja atpazīsti dezinformāciju!
Uzrunā savus tuvos – draugus, ģimeni, paziņas un līdzcilvēkus, ja viņi dalās ar nepatiesu informāciju. Par dezinformāciju, kas rupji pārkāpj sabiedrisko mieru un kārtību, jāziņo Valsts policijai.
"Ar kampaņu vēlamies mainīt senioru uzvedību, lai tie ne vien neuzķertos uz viltus ziņām, bet arī paši tās neizplatītu tālāk. Un to ir vieglāk izdarīt, iegaumējot un ikdienā lietojot šos piecus vienkāršos pamatprincipus,” tā KM Mediju politikas nodaļas eksperte.
Informatīvā kampaņa tiks veikta atbilstoši senioru mediju patēriņa rādītājiem. Kultūras ministrijas pasūtītais un Latvijas Faktu 2020.gada oktobrī veiktais pētījums rāda, ka 87% iedzīvotāju vecumā no 65 līdz 74 gadiem mediju saturu galvenokārt izvēlas lietot tradicionāli, izmantojot televīziju, radio, presi. Attiecīgi 40% informāciju par medijpratību vēlētos saņemt medijos (televīzija, radio, internets, prese), 9% bibliotēkās, 8% izglītības iestādēs, 4% publiskos pasākumos, 3% semināros/konferencēs.
Tomēr šajā pētījumā arī iezīmējas, ka
tikai 17% senioru vecumā no 65 līdz 74 gadiem spēj un viņiem ir viegli atpazīt uzticamu informāciju medijos no manipulatīvas (safabricētas, maldinošas).
Kampaņas mērķauditoriju plānots sasniegt LTV un nacionālajās, reģionālajās radio stacijās izvietojot video un audio, kā arī nacionālajos un reģionālajos drukātajos medijos - informatīvos materiālus. Kampaņas informatīvos materiālus izvietos pilsētvidē, sabiedriskajā transportā, mazumtirdzniecības preču veikalā, kā arī bibliotēkās un pašvaldībās. Turpinās sarunas par materiālu izvietošanu arī aptieku ķēdē. Plānots rīkot arī informatīvos pasākumus, piemēram, Senioru dienu un informatīvos pasākumus bibliotēkās.
Kampaņa ilgs līdz 8.februārim un tās īstenošanai paredzēti 39 674 eiro. Par šādu summu noslēgts līgums ar reklāmas aģentūru Havas Creative, kā arī ar komunikācijas un sabiedrisko attiecību aģentūru Jazz Communications.
/nginx/o/2022/01/17/14313755t1h8868.jpg)
/nginx/o/2022/01/21/14322904t1ha2a0.jpg)