"Spoku lidojumi Eiropā" jeb aviokompānijas ceļ trauksmi par kvotu politikas neefektivitāti (11)

Eiropas Savienībā aviācijas jomā ir noteikta kvotu politika, kas zināms arī kā “izmanto vai zaudē” noteikums, tādēļ lidsabiedrībām ir jāveic lidojumi neatkarīgi no tā, cik aizpildīti ir reisi.

Pirms pandēmijas aviokompānijām bija jānodrošina, ka tās izmanto 80% no savām kvotām, taču tas mainījās, kad pandēmijas dēļ daudzās Eiropas valstīs tika noteikti stingri Covid ierobežojumi, kas faktiski paralizēja gaisa satiksmi.

Eiropas Komisija noteikusi, ka savas kvotas saglabāšanai aviokompānijām ik dienas ir jāizmanto 50% no savām kvotām.

Spiediens uz lidsabiedrībām ir liels, tāpēc aviokompānijas izvairās atcelt lidojumus, lai nezaudētu savas lidojumu vietas lidostās. Līdz ar to tiek izpildīti “spoku reisi” - nevajadzīgi lidojumi, kuros ir ļoti maz vai vispār nav neviena pasažiera.

Eiropas Savienības transporta komisāre Adīna Valeana decembrī paziņoja, ka omikrona varianta izplatība rada apdraudējumu transporta nozarei, taču joprojām nav paziņoti nekādi jauni regulējumi. Tomēr pašlaik zināms, ka

vasaras periodā spiediens uz aviokompānijām potenciāli pieaugs, jo tām būs jāizmanto 64% kvotu ik dienas.

“Lufthansa” aicina uz fleksibilitāti ziemas periodā

Vācijas lidsabiedrības “Lufthansa” uzņēmumu grupā ietilpst “Brussels Airlines”, “Austrian Airlines”, “Eurowings” un “Swiss”. Šie uzņēmumi aicinājuši uz elastību ziemas periodā, jo ir grūtības izpildīt nepieciešamos lidojumus, lai saglabātu savus nosēšanās un pacelšanās laikus lidostās.

Pašlaik “Lufthansa” šajā ziemas sezonā ir atcēlusi vairāk nekā 33 000 lidojumu, taču tai vajag izpildīt vismaz 18 000 lidojumu, lai sasniegtu noteiktās kvotu prasības.

“Lufthansa” meitaskompānijai “Brussels Airlines” būs jāizpilda 3000 lidojumi.

“Liela daļa no iepriekšminētajiem lidojumiem ir normāli aizpildīti, tajos lido gan pasažieri, gan krava. Tomēr pieprasījums pēc šiem 18 000 lidojumiem ir vājš, taču mums šie reisi ir jāizpilda, lai saglabātu savas kvotas,” skaidro “Lufthansa Group” pārstāve Sandra Kuranta.

Uzņēmums norāda, ka Eiropas Komisijai ir jāmaina regulējums, lai aviokompānijas varētu neizpildīt nevajadzīgus lidojumus, kas ļautu arī lidsabiedrībām strādāt efektīvāk.

“Situācija aviācijas nozarē joprojām nav normalizējusies. Ņemot vērā, ka attīstās jauni vīrusa varianti, kuru dēļ tiek noteikti ceļošanas aizliegumi, situācija joprojām ir ļoti trausla. Ir nepieciešamas pārmaiņas šajā jomā. Pašreizējais kvotu regulējums šai ziemai tika pieņemts vēl pirms omikrona parādīšanās, un pašreizējā situācijā šāds regulējums nedarbojas,” pauž Kuranta.

Tāpēc Eiropas Komisija tiek aicināta īstermiņā noteikt kvotu politikas mīkstināšanu visā Eiropā. Tas ļautu aviokompānijām izvairīties no nevajadzīgiem lidojumiem bez pasažieriem.

“Lufthansa” grupas pārstāvji sacīja, ka pašlaik uzņēmumam ir diskusijas ar Eiropas Komisiju un Vācijas valdību ar mērķi “panākt daudzpusēju vienošanos, kas ir jēgpilna gan ekonomiski, gan ekoloģiski”.

“Eiropas Savienības regulējumi ir stingrāki nekā valstīs ārpus Eiropas. Piemēram, ASV uz laiku vispār atcēla kvotu politiku pandēmijas dēļ,” norāda Kuranta.

Nevajadzīgi lidojumi kaitē videi

Vides aizsardzības organizācijas ir neapmierinātas, ka lidsabiedrības ir spiestas izpildīt nevajadzīgus lidojumus, lai tikai izpildītu kvotu prasības.

Klimata un vides aktīviste Grēta Tunberga rakstīja sociālajā tīklā “Twitter” sakot, ka

“Eiropas Savienībā noteikti ir klimata trauksme”, atbildot uz faktu, ka “Brussels Airlines” būs jāizpilda 3000 lidojumi, lai saglabātu savas kvotas.

“Lufthansa Group” vadītājs Karstens Špors decembrī sacīja Vācijas medijiem, ka visā pasaulē pandēmijas laikā tiek noteikti dažādi videi draudzīgi izņēmumi, taču Eiropas Savienībā tas nav atļauts. Špors sacīja, ka pašreizējā kvotu politika ir pret Eiropas Komisijas izstrādāto “Fit for 55” programmu, kas pērn tika pieņemta, lai sasniegtu jauno Eiropas Savienības mērķi līdz 2030. gadam mazināt kaitīgos izmešus par vismaz 55%.

Kvotu sistēma turpinājusi darboties arī pandēmijas laikā

Eiropas Komisijas pārstāvis Ēriks Mamers sacīja, ka lēmumu par kvotu skaita samazinājumu pieņēma sadarbībā ar aviokompānijām, kad pandēmijas dēļ strauji samazinājās lidojumu skaits. Eiropas Komisija ņēma vērā arī Eiropas Aeronavigācijas drošības organizācijas “Eurocontrol” sniegtos datus. Viņš bilda, ka Komisija pakāpeniski ir palielinājusi kvotu skaitu, jo arī lidojumu skaits Eiropas Savienībā ir palielinājies.

“Lidsabiedrībām tika dota iespēja attaisnoti neizmantot kvotas gadījumā, ja notiek kāds neparedzēts gadījums. Tas nozīmē, ka lidsabiedrība var neizpildīt kvotu prasības, bet saglabāt savas kvotas. Pašlaik es neesmu redzējis, ka tiktu izpildīti tukši reisi. Ja tas tā arī notiktu, tas būtu lidsabiedrību komerciālu iemeslu, ne Eiropas Komisijas lēmumu dēļ,” sacīja Mamers.

Izmanto kvotu vai zaudē to: “Wizz Air”

“Wizz Air” vadītājs Jozefs Varādi sacīja, ka ja kompānija nespētu veikt pietiekami daudz lidojumu, lai saglabātu sev esošās kvotas, tās būtu jānodod konkurentiem, jo kvotu noteikumus nedrīkst mainīt, lai aizsargātu kādas konkrētas aviokompānijas. Tiek norādīts, ka tādas kompānijas kā “British Airways”, “Emirates” un “Lufthansa” piedāvā gan vietējos, gan starptautiskos lidojumus.

“Mums būtu iespējams izmantot lielo aviokompāniju neizmantotās kvotas. Kāpēc šīs lidsabiedrības tiek aizsargātas, ja tās acīmredzami nevar veikt efektīvus lidojumus?” retoriski jautā Varadi.

Viņš ir “Wizz Air” vadītājs kopš 2003. gada un sacīja, ka kvotu politika “dezorientēja tirgu”, jo lielās lidsabiedrības jau no paša sākuma ir saskārušās ar problēmām aizpildīt reisus, bet zemo cenu aviokompānijām ir vieglāk izdevies pārdot vietas lidojumos. Varadi uzskata, ka pieeja lidostām ir jādod tiem spēlētājiem, kas efektīvāk spēj izpildīt reisus.

Tikmēr “Ryanair” vadītājs Maikls O’Līrijs sacīja, ka ““Lufthansa” cenšas ierobežot savus konkurentus. Tāpat tiek izmantotas arī atrunas par klimata pārmaiņām, lai saasinātu konkurenci”.

“Tā vietā, lai veiktu tukšus reisus, “Lufthansa” varētu pārdot sēdvietas šajos lidojumos par krietni zemākām cenām, tādējādi pasakot paldies vācu un eiropiešu nodokļu maksātājiem, kuru nauda vairākos miljardos eiro tika ieguldīta šajā aviokompānijā, lai tā spētu saglabāt savu darbību,” norādīja O’Līrijs.