Ķīnas zinātnieki būvē “mākslīgo mēnesi” jeb pētniecības iekārtu, kas, izmantojot magnētismu, ļaus simulēt zemas gravitācijas vidi.
Ķīna būvē “mākslīgo mēnesi”, lai eksperimentētu ar gravitāciju (12)
Iekārtu plānots pabeigt šogad. Tajā būs ierīkots 60 centimetru diametra vakuuma kambaris, kurā būs iespējams likt gravitācijai pazust. Zinātnieki iedvesmojušies no eksperimenta, kurā ar magnētu palīdzību izdevās likt vardei levitēt.
Pētnieks Li Žuiliņs Ķīnas izdevumam “South China Morning Post” pastāstīja, ka kambaris, kas tiks piepildīts ar akmeņiem un putekļiem, imitējot Mēness virsmu, ir pirmā tāda veida iekārta pasaulē. Tajā zemas gravitācijas vidi varēs uzturēt, cik vien ilgi vajadzīgs.
Zinātnieki plāno izmantot šo iekārtu, lai zemas gravitācijas apstākļos testētu tehnoloģijas, pirms tās nosūta uz Mēnesi, kur gravitācijas spēks ir sešas reizes mazāks nekā uz Zemes. Eksperimenti ļaus no tehnoloģijām izskaust visas nepilnības, kā arī pārbaudīt, vai noteiktas struktūras var pastāvēt uz Mēness virsmas.
“Daži eksperimenti, piemēram, trieciena testi, simulatorā aizņems vien dažas sekundes. Tomēr citi var aizņemt vairākas dienas,” skaidroja Žuiliņs.
Pētnieki arī stāstīja, ka viņi iedvesmojās no fiziķa Andrē Geima, kurš 2000. gadā saņēma Ig Nobela prēmiju jeb Nobela prēmijas parodiju par eksperimentu, kurā ar magnētu palīdzību lika levitēt vardei.
VIDEO: LEVITĒJOŠĀ VARDE
Geima izmantotais levitācijas triks, kas lietots arī “mākslīgajā mēnesī”, ir efekts, ko dēvē par diamagnētisko levitāciju. Zināms, ka atomus veido kodols un sīki elektroni, kas to apriņķo. Šīs elektronu straumes savukārt rada sīkus magnētiskos laukus. Tiesa, objekti parasti magnētismu neizstaro, bet viss mainās, ja objekta atomi tiek pakļauti ārējam magnētiskajam laukam. Tad elektronu kustība izmainās, radot savu magnētisko lauku, kas pretojas ārējam magnētiskajam laukam. Ja šis ārējais magnētiskais lauks ir pietiekami spēcīgs, objekts sāk levitēt.
Eksperimenti, kas tiks veikti gravitācijas kambarī, kalpos Ķīnas “Chang'e” Mēness izpētes misiju labā. Ķīnas pašgājējs “Chang'e 4” Mēness tālajā pusē nolaidās 2020. gadā. Ķīna arī ir paziņojusi, ka plāno līdz 2029. gadam Mēness dienvidpolā izveidot Mēness izpētes staciju.