/nginx/o/2022/01/17/14314683t1hf4df.jpg)
Ja turīgās valstis vairāk patērētu augu valsts produktus, atsakoties no intensīva gaļas patēriņa, tās iegūtu papildu klimata “dividendes” ar zemākām siltumnīcefekta gāzu emisijām un vairāk pieejamiem zemes resursiem, lai tajos noglabātu oglekļa dioksīdu.
Dzīvnieku valsts produktu ražošana pieprasa ar katru gadu arvien vairāk resursu. Saskaņā ar klimata un vides ziņām veltītās vietnes “Carbon Brief” publicēto, pārtikas ražošanā tiek “iztērēta” viena ceturtā daļa no kopējām siltumnīcefekta gāzu emisijām, produktu ražošanai aizņemot aptuveni pusi no apdzīvojamām teritorijām.
Tāpat dzīvnieku valsts produktus vairāk patērē valstīs, kurās dzīvo lielākoties iedzīvotāji ar augstiem ienākumiem. Taču kas notiktu, ja savus ēšanas ieradumus mainītu veselās 54 pasaules valstīs?
“Nature Food” jaunākajā pētījumā vēstīts, ka, samazinot emisijas par divām trešdaļām tikai ar pārtikas ražošanas maiņu no dzīvnieku uz augu produktiem, varētu atbrīvot lauksaimniecības teritorijas, kas ir lielākas par visu Eiropas Savienības teritoriju.
Jau šobrīd mājlopu audzēšanai tiek izmantoti aptuveni 80 procenti no globālās lauksaimniecības zemēm, taču saražoti no tā tiek vien 20 procenti no visas pasaules pārtikas.
Ja šo atbrīvoto zemi atstātu neapstrādātu, jau drīz tas dotu ievērojamu labumu klimatam un novērstu piesārņojumu, piemēram, ar metānu.
/nginx/o/2022/07/26/14719226t1h1286.png)