Eiropas Parlaments ievēlēs jauno priekšsēdētāju (1)

Pēc Krastiņa paustā, kandidātus uz priekšsēdētāja amatu var izvirzīt politiskā grupa vai EP deputātu grupa, kas sasniedz tā saukto zemo obligāto minimumu, tas ir, vienu divdesmito daļu deputātu jeb 36 no 705 EP deputātiem. Priekšsēdētāju ievēl ar absolūto balsu vairākumu no derīgajām balsīm, kas nodotas aizklāti. Balsošana pandēmijas dēļ notiks attālināti.

Līdz šim par savu kandidatūru paziņojuši četri EP deputāti: Roberta Metsola, kas pārstāv Eiropas Tautas partijas (ETP) grupu, Alise Kunke, kas pārstāv Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupu, Kosma Zlotovskis, kas pārstāv Eiropas Konservatīvo un reformistu grupu, un Sira Rego, kas pārstāv Kreiso spēku grupu EP.

EP deputāte Sandra Kalniete (JV/ETP) Latvijas Televīzijā atzīmēja, ka starp ETP, liberāļiem un sociāldemokrātiem ir panākta vienošanās par atbalstu Metsolai, kuru attiecīgi varētu ievēlēt jau pirmajā balsošanas kārtā.

Kalniete pauda, ka ir ļoti gandarīta par Metsolas kandidatūru, jo amata pretendente ir sieviete un pārstāv nelielu valsti, kas ES pievienojās tikai 2004.gadā. Kalnietes skatījumā, Metsola ļoti labi saprotot Baltijas valstu problēmas.

Ja pirmajā balsošanas kārtā tomēr neviens no kandidātiem nebūs saņēmis absolūto balsu vairākumu, tos pašus vai jaunus kandidātus varēs izvirzīt otrajai un trešajai balsošanas kārtai. Ja arī trešajā kārtā neviens no kandidātiem netiks ievēlēts, divi kandidāti, kas šajā kārtā būs ieguvuši visvairāk balsu, piedalīsies ceturtajā, pēdējā balsojumā, kurā uzvarēs tas kandidāts, kurš būs saņēmis visvairāk balsu.

Krastiņš skaidroja, ka pēc tam jaunievēlētais EP priekšsēdētājs vai priekšsēdētāja uzstāsies ar savu pirmo uzrunu un stāsies amatā, vadot pārējo EP prezidija locekļu ievēlēšanu. Janvāra plenārsesijā apstiprinās arī EP komiteju sastāvus laikam līdz EP pašreizējā sasaukuma pilnvaru termiņa beigām.

Visus EP vēlētos amatus - EP priekšsēdētājs, priekšsēdētāja vietnieki, kvestori, komiteju un delegāciju priekšsēdētāji un to vietnieki - pārvēl reizi divarpus gados - piecu gadu pilnvaru termiņa sākumā un tā vidū.

Krastiņš norādīja, ka EP priekšsēdētājam ir plašas vadības un pārstāvības pilnvaras, kas noteiktas EP Reglamentā, kā arī "pilnvaras, kas vajadzīgas, lai vadītu EP apspriedes un nodrošinātu to pienācīgu norisi".

Jau rakstīts, ka 11.janvāra rītā slimnīcā Itālijā miris EP priekšsēdētājs, tviterī paziņoja viņa preses pārstāvis.

"Dāvids Sasoli aizgāja 11.janvārī plkst.1.15 slimnīcā Aviāno, Itālijā, kur viņš bija hospitalizēts," pavēstīja viņa preses pārstāvis. "Bēru datums un vieta tiks paziņots tuvākajās stundās."

10.janvārī tika paziņots, ka Sasoli ievietots slimnīcā Itālijā imūnsistēmas disfunkcijas dēļ. Viņš slimnīcā atradās kopš 26.decembra. Sasoli preses pārstāvis atklāja, ka imūnsistēmas disfunkcijas dēļ Sasoli radušās nopietnas komplikācijas, tādēļ bijis nepieciešams viņu hospitalizēt.

65 gadus vecais Sasoli septembrī smagi saslima ar pneimoniju un viņu nācās hospitalizēt. Viņš pēc tam atgriezās Itālijā, lai atveseļotos, taču process ieilga, tādēļ viņš kādu laiku nespēja pildīt savus pienākumus.

EP tiek ievēlēts uz pieciem gadiem, bet tā priekšsēdētājs tiek ievēlēts uz pusi no šā termiņa. Sasoli par EP priekšsēdētāju tika ievēlēts 2019.gadā, taču jau bija iepriekš izteicies, ka uz jaunu pilnvaru termiņu nekandidēs. Viņa pilnvaru termiņš beidzās janvārī.

Bijušais žurnālists Sasoli bija EP deputāts kopš 2009.gada un pārstāvēja EP sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, kas ir otra lielākā parlamenta grupa pēc Eiropas Tautas partijas.