Formastērpu kameras arī NMPD mediķiem - kā varētu noritēt pacientu filmēšana? (9)

Kā skaidro NMPD Komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Bukša, dienesta operatīvie medicīniskie transportlīdzekļi jau vienpadsmit gadus ir aprīkoti ar videonovērošanas kamerām, kas atrodas gan ārpus automašīnas, gan pašā salonā. Taču, tā kā mediķu darbs norit ne tikai pašā auto, bet arī ārpus tā, tad nav iespējams pilnvērtīgi izsekot tam, kā norisinās izsaukums, kā arī dienests nevar palīdzēt brigādei sarežģītākos gadījumos vai arī brīžos, kad tiek apdraudēta pašu mediķu drošība vai dzīvība. “Šobrīd atbalsts NMPD brigādēm tiek nodrošināts pa telefonu vai rāciju, bieži vien neredzot reālo situāciju,” skaidro Bukša.

Tāpat dienestā norāda, ka šādas pie formastērpa piestiprināmās kameras arīdzan ļautu uzlabot un pilnveidot NMPD īstenoto mentorprogrammu, lai jaunie brigāžu vadītāji tiktu labāk sagatavoti darbam izsaukumos. “Pateicoties šīm formastērpu kamerām, jaunie brigāžu vadītāji pirmajos patstāvīgi veicamajos izsaukumos arī varētu saņemt atbalstu no sava mentora,” papildina Bukša. Kā papildu ieguvumus dienests min arī iespēju attālināti notikuma vietai pieslēgt augstākas raudzes speciālistus, kā arī dienesta iekšienē izvērtēt mediķu sniegtās palīdzības kvalitāti un darbu, kā arī veidus, kā to uzlabot. Tāpat būtisks apsvērums ir mediķu drošība, un šīs kameras ļautu veiksmīgāk reaģēt uz apdraudējuma situācijām,

kas pandēmijas laikā ir īpaši saasinājušās.

Divu mēnešu ilgajā pilotprojektā ar videokamerām ir aprīkotas divas brigādes, kas tiek norīkotas uz zemāka riska izsaukumiem. Dienests uzsver, ka ir veikti visi vajadzīgie priekšdarbi, kā arī darbinieku apmācība, datu aizsardzība un citi soļi. “Jāuzsver, ka dienests ievēro visstingrākās prasības attiecībā uz personas datu aizsardzību, turklāt pieredze ar videonovērošanas izmantošanu izsaukumu izpildē dienestam ir jau desmit gadu garumā,” rezumē dienests, norādot uz faktu, ka kopš 2011. gada videonovērošana norit arī NMPD operatīvajos medicīniskajos transportlīdzekļos.

Video un audio ieraksti tiek glabāti pēc tā sauktā fifo principa,

kad jaunākie dati pārrakstās pāri vecākajiem datiem speciāli atvēlētā atmiņu apgabalā. “Atmiņu apgabals video un audio failus paredz uzglabāt no 10 līdz 30 dienām, atkarībā no brigādes darbu nodrošināšanas kompleksa modeļa,” norādīts NMPD Privātuma politikā.

TVNET uzrunātā advokāte un pacientu tiesību eksperte Solvita Olsena norāda, ka ir būtiski, ka pirms šādiem pilotprojektiem tiek veikts datu drošības audits, kas ietver datu apstrādes mērķus, kārtību, uzglabāšanu, piekļuvi u.c. aspektus. “Ja runājam par pacienta datiem, tad lielākā problēma nav pati vākšana, bet gan uzglabāšanas jautājums, piemēram, vai ir nodrošināts, ka pieeja šiem sensitīvajiem datiem ir tikai un vienīgi tām personām, kam uz to ir tiesības,” skaidro Olsena. “Ja filmēšanas mērķis ir attālināta ekspertu un konsultantu iesaiste, tad tā ir absolūti normāla telemedicīnas daļa, kas ir arī pacientu interesēs.”

Taču, runājot par NMPD minēto mērķi - izmantot filmēšanu NMPD mentorprogrammas pilnveidošanā - Olsena uzsver, ka tas ir iespējams tikai un vienīgi ar pacienta skaidru un nepārprotamu piekrišanu. “Protams, ir atzinīgi vērtējams fakts, ka tiek meklēti aizvien jauni risinājumi, kā izglītot topošos mediķus, taču ir skaidri jāapzinās un jāizvērtē procedūra un pacienta iespējas piekrist, atteikties [no filmēšanas], kā arī rīcība gadījumos, ja pacients nav spējīgs piekrist filmēšanai: vai tādā gadījumā tiek pieaicināti tuvinieki?” norāda Olsena.

“Pats būtiskākais aspekts ir pacientu tiesības un intereses, kas nekādā gadījumā nevar būt stādītās zemāk par dienesta interesēm.”

Advokāte arī norāda uz faktu, ka visām ārstu veiktajām darbībām, tostarp filmēšanai, ir jābūt iekļautām pacienta medicīniskajā dokumentācijā ar skaidri norādītu informāciju par pacienta iespējām šos ierakstus saņemt savā rīcībā. “Tiklīdz pacients tiek filmēts, viņam kā datu subjektam ir visas datu aizsardzības likumos minētās tiesības prasīt informāciju par filmētā materiāla uzglabāšanu, lūgt izsniegt ieraksta kopiju, kā arī pieprasīt failu dzēšanu, kad ir pagājis likumā noteiktais uzglabāšanas termiņš," skaidro eksperte. Tāpat Olsena norāda, ka pacienta piekrišana var arī nebūt sniegta rakstiski; atkarībā no datu izmantošanas mērķa var pietikt arī ar mutisku piekrišanu, taču jebkurā gadījumā - piekrišanai ir jābūt.

Noslēgumā eksperte secina, ka jebkurām ar pacientu saistībām darbībām, kas ietver filmēšanu, ir jābūt juridiski pamatotām un dokumentētām, lai gadījumā, ja rodas jautājumi par ārstēšanas gaitu vai strīdus situācijām, ikviens pacients varētu pieprasīt pieeju šiem failiem.