1962. gada 14. jūnijā savā Bostonas dzīvoklī tika atrasts 56 gadus vecās latvietes Annas Šleseres līķis. Viņa bija nožņaugta ar halāta jostu un seksuāli izmantota. Tā bija pirmā bēdīgi slavenā Bostonas žņaudzēja slepkavība, kurai sekoja vēl virkne citu.
Bostonas žņaudzējs slepkavošanu sāka ar mūsu pašu tautieti Annu Šleseri (Anna Elza Lejins Slesers). Viņa piedzima Latvijā 1905. gada 18. decembrī, bet nogalināta tika 56 gadu vecumā savā Bostonas dzīvoklī.
Viņas līķi atradis Annas dēls Juris Šlesers, kurš bija “ieradies pie mātes dzīvokļa, veltīgi klauvējis un beidzot durvis ielauzis. leejot dzīvoklī, atklājies, ka virtuvē nožņaugta guļ uz grīdas viņa māte. Juris Šlesers nekavējoties izsaucis policiju. Tiesu ekspertīzes ārsts Dr. G. Kurtišs konstatējis, ka slepkavība izdarīta apm. 3 stundas iepriekš. Māte nožņaugta ar rītasvārku jostu. Annas Šleseres dzīvoklis atradās 3. stāvā ķieģeļu mājā, netālu no Simfonija halles, pretī Sv. Annas katoļu baznīcai. Namu patlaban remontēja, un pie trešā stāva bija pieliktas krāsotāju stalažas. No tām varēja sasniegt arī Š. dzīvokļa logu. Tās bija pievērts, bet ne noslēgts. A. Šlesere nav aplaupīta, tāpat nav zīmju, ka būtu notikusi cīnīšanās ar uzbrucēju. Uz grīdas atrastas asinis, bet tās, pēc ārsta slēdziena, tecējušas no ausīm. Policija iztaujājusi Juri, vai mātei, kas šķīrusies pirms 20 gadiem, ir kādi draugi vai ienaidnieki, bet tādu viņai nav bijis. No Mērilendas Bostonā ieradīsies arī nelaiķes meita, lai dotu paskaidrojumus policijas priekšniekam Donavanam. Notikumu plaši izziņoja Bostonas radio un prese, sniedzot slepkavības aprakstu pirmajās lappusēs. Šis ir pirmais gadījums, kad kāds latvietis noslepkavots Bostonā, un tāpēc notikums stipri saviļņojis vietējo koloniju, kaut Anna Šlesere Bostonā dzīvoja tikai nepilnu gadu,” 1962. gada 20. jūnijā vēstīts laikrakstā “Laiks”.