Otrdienas, 18. janvāra rītā “Brent” jēlnaftas cenas pirmo reizi kopš 2014. gada pārsniedza 88 dolāru par barelu atzīmi. Kas ir radījis šādu cenu pieaugumu un cik ilgs tas būs?
Naftas cenas augstākajā līmenī septiņu gadu laikā: vai kāpums turpināsies? (25)
Aģentūra “Bloomberg” raksta, ka otrdienas rītā “Brent” jēlnaftas nākotnes līgumu cena sasniedza 88,13 dolārus par barelu. Pēdējo reizi šāda atzīme tika sasniegta 2014. gada oktobrī.
Tiek norādīts, ka naftas cenu kāpums ir saistāms ar ģeopolitisko sasprindzinājumu starp Krieviju, ASV un NATO. Iemesls šim sasprindzinājumam ir Krievijas uzstādītās drošības prasības NATO, kā rezultātā pagājušajā nedēļā radās problēmas Krievijas biržās. Šīs problēmas arī ir radījušas naftas cenu kāpumu.
Eksperti norāda, ka militāru konfliktu draudi rada bažas par to, ka tiks pieredzēts naftas produktu trūkums, tādēļ arī būs neizbēgams cenu kāpums.
Krievijas – ASV – NATO attiecības teorētiski var uzskatīt par galveno riska faktoru, kādēļ arī strauji kāpj naftas cenas, jo Krievija ir viens no lielākajiem naftas produktu piegādātājiem.
Tiesa gan, nākotnē šis faktors varētu mazāk ietekmēt globālajās naftas cenas. Pašlaik eksperti “ar piesardzīgām cerībām skatās uz tirgus atkopšanos”. Un cerībām uz naftas tirgus atkopšanos ir pamats – Lībijā un Kazahstānā pakāpeniski tiek atjaunota naftas ieguve. Vēl viens iemesls – neliels sasprindzinājuma samazinājums starp Krieviju un ASV.
“Lai arī likmes ir augstas, mēs uzskatām, ka Krievijas un ASV ieroču žvadzināšana ir sasniegusi savu maksimumu, tāpēc pēc aizvadītajām sarunām starp Krievijas un ASV politiķiem varētu būt zināms atslābums ģeopolitiskajā spriedzē,” izdevums “Forbes” citē Krievijas bankas “Alfa Bank” ziņojumu investoriem.
Optimisms saistībā ar omikrona paveidu
Naftas cenas aug arī tādēļ, ka tirgus spēlētāju vidū ir manāms optimisms. Daži tirgus spēlētāji, iespējams, vispār vairs neņem vērā omikrona paveida izplatību kā galveno risku pieprasījumam pēc naftas – uz šā paveida izplatības vilni daudzi skatās kā uz pēdējo koronavīrusa pandēmijā (taisnības labad jābilst, ka tādas pašas cerības bija attiecībā uz delta paveida izplatības vilni).
Tieši tādēļ palielinās pieprasījums pēc naftas Ķīnā un Dienvidaustrumāzijā, un tas ir viens no naftas cenas “dzinējspēkiem” jau kopš šī gada sākuma. Arī ziņas par iespējamo pandēmijas kulminācijas sasniegšanu naftas tirgū rada optimismu attiecībā uz tālāku pieprasījuma atjaunošanos.
Tomēr – atgriežoties pie negatīvā, jāmin, ka 17. janvārī Abu Dabī notika bezpilota lidaparātu uzbrukums naftas kompānijas ADNOC objektiem. Uzbrukumā aizdegās trīs benzīnvedēji, bet četri cilvēki gāja bojā. Jemenas husītu nemiernieki paziņoja, ka tieši viņi ir organizējuši šo uzbrukumu.
Apvienotie Arābu Emirāti (AAE) ir trešā lielākā naftas ieguves valsts pasaulē. “Noskaņojums tirgū joprojām ir konstruktīvs, taču uzbrukums AAE naftas kompānijas objektiem ir devis zināmu grūdienu naftas cenām,” aģentūrai “Bloomberg” teica “ING Group” jēlnaftas stratēģijas nodaļas vadītājs Vorens Patersons. “Piegāžu pārrāvumi apvienojumā ar pieaugošu pieprasījumu nozīmē, ka tirgus ir saspringtāks, nekā iepriekš prognozējām.”
Jemenas husītu nemiernieki brīdinājuši par tālākiem uzbrukumiem AAE galvenajiem naftas infrastruktūras objektiem, ja turpināsies konflikta eskalācija Tuvajos Austrumos.
“Tas rada zināmu spriedzi vienā no galvenajiem naftas ieguves reģioniem, kas arī turpmāk var būt cenu ceļošs faktors,” tā Patersons.
Pieprasījuma atkopšanās
Naftas cenas turpina augt, jo naftas deficīta pieaugums ir ilgāks, nekā prognozēts iepriekš. Cenas aug ne tikai fondu tirgos, bet arī fiziskajā tirgū, jo trūkst piegādes, lai pilnībā apmierinātu pieaugošo pieprasījumu pēc naftas un tās produktiem. Pagājušajā nedēļā ASV Enerģētikas ministrija paaugstināja savu gada prognozi “Brent” jēlnaftas cenai uzreiz par pieciem dolāriem – līdz 75 dolāriem par barelu.
Eksperti norāda, ka ilgi naftas cena 87-88 dolāru līmenī nesaglabāsies. Bažas par ilgstošu deficīta periodu var mazināties jau šīs nedēļas beigās, tāpēc naftas cenas varētu kristies. Tiek pieļauts, ka optimismam turpinoties, naftas cena īslaicīgi turpinās augt un pārsniegs 90 dolārus par barelu, un īslaicīgu grūdienu varētu dot Naftas eksportētājvalstu organizācijas (OPEC) un Starptautiskās Enerģētikas aģentūras atjaunoto prognožu publiskošana, kas notiks šīs nedēļas laikā.
“Goldman Sachs” savā ilgtermiņa prognozē norāda, ka šī gada trešajā ceturksnī naftas cena var sasniegt pat 100 dolārus par barelu. Pēc bankas analītiķu teiktā, pašlaik ir liels optimisms, kas ar laiku novedīs līdz “apbrīnojami lielam naftas deficītam”. Tāpat pozitīva ietekme ir arī faktam, ka omikrona paveidam ietekme uz naftas pieprasījumu nebija tik spēcīga ietekme, kā tas bija saistībā ar deltas paveidu.