Blinkens ieradies Kijevā uz krīzes sarunām (3)

"Es stipri, stipri ceru, ka mēs šo [situāciju] varam noturēt uz diplomātijas un miera ceļa, bet tas galu galā būs [Krievijas] prezidenta [Vladimira] Putina lēmums," ASV vēstniecībā Kijevā trešdien sacīja Blinkens.

Ja Putins nepieturēsies pie diplomātijas, brīdināja Blinkens, viņš "Krievijai izvēlēsies konfrontāciju un konsekvences".

Blinkens pauda bažas, ka Krievijas karaspēka koncentrēšana pie Ukrainas robežām nebūt nav beigusies.

"Mēs zinām, ka ir plāni palielināt šos spēkus ļoti īsā laikā, un tas prezidentam Putinam nodrošina kapacitāti, arī ļoti īsā laikā, izvērst pret Ukrainu tālākus agresīvus pasākumus," norādīja ASV valsts sekretārs.

Baltkrievija otrdien pavēstīja, ka valstī ierodas Krievijas karavīri, kā skaidroja Minskas režīms, uz manevriem.

Krievija rīkojas "neizprovocēti, bez iemesla", sacīja Blinkens.

Krievija mēģina "mest izaicinājumu pamatprincipiem, kas uztur visu starptautisko sistēmu un ir nepieciešami, lai saglabātu mieru un drošību, principiem, ka viena valsts nevar izmainīt otras robežas ar spēku", sacīja Blinkens.

"Ja mēs pieļaujam, ka šie principi tiek pārkāpti nesodīti, tad mēs atveram ļoti lielu Pandoras lādi. Visa pasaule skatās uz to, kas notiek šeit," viņš uzsvēra.

Pagājušās nedēļas Rietumu un Krievijas sarunās neizdevās kliedēt bažas, un otrdien Baltais nams brīdināja, ka Krievija var uzbrukt Ukrainai "jebkurā brīdī".

Ceturtdien Blinkens dosies uz Berlīni, kur viņam paredzētas sarunas ar Vācijas, Francijas un Lielbritānijas pārstāvjiem centienos stiprināt Rietumu vienotību.

Savukārt piektdien ASV augstākajam diplomātam Ženēvā plānotas sarunas ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu.

ASV valsts sekretārs ieradies Kijevā vienas dienas vizītē, lai cita starpā Ukrainai apliecinātu pārliecinošu atbalstu pirms sarunām ar Lavrovu.

Kā otrdien žurnālistiem sacīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki, "mēs tagad esam stadijā, kad Krievija Ukrainai var uzbrukt jebkurā brīdī".

"Neviena versija nav izslēgta no darba kārtības," viņa sacīja, brīdinot par "ļoti bīstamu situāciju".

Psaki arī uzsvēra, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir "radījis šo krīzi".

Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.

Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.

Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.