Kaut kas neparasts Marsa zondes izurbtajā caurumā (1)

Jāņem vērā, ka tā ir tikai hipotēze, kas pagaidām nav pierādīta. Tas ir viens no trīs atšķirīgiem scenārijiem par to, kā radies Geila krāterī atrastais ogleklis, kas tika vākts deviņu gadu laikā no 2012. gada augusta līdz 2021. gada jūlijam.

Lai nošķirtu dažādās ķimikālijas, zonde kopumā uzkarsēja 24 putekļu paraugus, atklājot dažādus oglekļa izotopu 12 un 13 maisījumus. Tie ir divi stabili oglekļa izotopi, kas var palīdzēt atklāt, kā laika gaitā ir mainījies oglekļa cikls.

Tas, kas padara šīs variācijas īpašas, ir fakts, ka tie norāda uz netradicionāliem procesiem, kas ir atšķirīgi no tiem, kādus modernajā ērā rada oglekļa cikls uz Zemes, rakstīts vietnē "Science Alert".

“Oglekļa izotopa 12 un 13 daudzums Saules sistēmā ir tāds pats, kāds eksistēja Saules sistēmas veidošanās laikā. Abi izotopi atrodami visur, tomēr ogleklis-12 reaģē ātrāk nekā ogleklis-13; aplūkojot katra izotopa relatīvo daudzumu paraugos, mēs varam atklāt oglekļa ciklu,” skaidroja zinātnieks Kristofers Hauss.

Viņš arī stāstīja, ka paraugi, kuros ir samazināts ogleklis-13, ir nedaudz līdzīgi paraugiem, kas iegūti Austrālijā un ir 2,7 miljardus gadu seni.

“Šo paraugu veidošanos izraisīja bioloģiskā aktivitāte, senie mikrobi patērēja metānu. Grūti pateikt, vai tas notiek arī uz Marsa, jo tā, iespējams, ir planēta, kas veidojusies no citādākiem materiāliem un procesiem nekā Zeme,” piebilda Hauss.

“Curiosity” misija joprojām turpinās. Tomēr pagaidām mēs par Marsu nezinām pietiekami daudz, lai varētu gūt kādus noteiktus secinājumus par to, kā šie oglekļa paraugi ir veidojušies.

Pētījums publicēts zinātniskajā žurnālā “PNAS”.