Saeima aicina valdību risināt jautājumus par bērnu un pieaugušo drošību uz ūdens (2)

Paredzēts, ka padomes darbības mērķis būs sniegt priekšlikumus gan ūdeņu pārvaldības jomā, gan bērnu peldētapmācības nodrošināšanā, attiecīgi veicot izmaiņas normatīvajos aktos.

Par atbildīgo institūciju starpinstitucionālās darba grupas vadībai ir noteikts Pārresoru koordinācijas centrs (PKC), kuram līdz 25.janvārim Saeimā jāiesniedz iespējamie problēmas risinājumi un priekšlikumi.

Pašlaik pamatizglītības standarts paredz peldēšanu kā vienu no izvēlēm, lai apgūtu mācību priekšmeta "Sports un veselība" tematisko bloku. Savukārt izglītības iestāde atkarībā no pieejamiem resursiem, piemēram, baseina, atbilstošas kvalifikācijas sporta skolotāju, transporta pieejamības, izvēlas sev pieņemamāko.

Kopumā peldēšanas modulim paredzētas 108 stundas, kuras mācību stundu plānā var realizēt vienā vai vairākos mācību gados.

IZM informēja, ka pašlaik tiek izstrādāti arī moduļa "Drošība uz ūdens" metodiskie materiāli, kuri jāapgūst visiem skolēniem, neatkarīgi no tā, vai skola īsteno peldēšanas moduli vai ne. Moduļa saturā ir iekļautas tādas prasmes kā droša izkļūšana no ūdens, individuālo drošības līdzekļu (glābšanas vestu) izmantošana, peldēšana apģērbā, peldēšana atklātā ūdenī, dažādu iespējamo drošības risku modelēšana, taču pagaidām Latvijas peldbaseinos nedrīkst ielaist bērnus drēbēs vai, piemēram, simulēt izkrišanu no peldlīdzekļa, atzina IZM.

Jau ziņots, ka Latvijas Peldēšanas federācijas 2019.gada dati liecina, ka atbilstoši pašvaldību sniegtajai informācijai tikai 140 izglītības iestādēs peldēšana ir iekļauta mācību priekšmeta "Sports" saturā.

Piemēram, Rīgā peldētapmācības programma mācību priekšmeta "Sports" ietvaros tika īstenota tikai piecās pašvaldības vispārējas izglītības iestādēs, nodrošinot peldbaseina apmeklējumu 1.-12.klašu izglītojamiem. Minētās piecas izglītības iestādes ir tās, kurās atrodas peldbaseins un tādējādi ir iespēja bez liekiem apgrūtinājumiem nodrošināt peldēšanas apguvi visā izglītības iegūšanas periodā.

2019.gadā ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) palīdzību no ūdenstilpēm tika izcelti trīs noslīkuši nepilngadīgie. Taču kopumā saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) Veselības statistikas datubāzes datiem 2019.gadā noslīkuši četri bērni, liecina "Eiropas skolu aptaujas projektā par alkoholu un citām narkotiskām vielām" dati Labklājības ministrijas izstrādātājā informatīvajā ziņojumā "Par bērnu stāvokli valstī 2019. un 2020.gadā".

Savukārt 2020.gadā saskaņā ar SPKC datiem kopumā noslīkuši 13 bērni, tostarp VUGD no ūdenstilpēm izcēla piecus nepilngadīgos.