ES vides ministru sanāksmē spriedīs par ķīmijas politiku un mežu apsaimniekošanu

Ķīmisko vielu politikas jomā Latvija atbalsta vispārējo riska pārvaldības pieejas paplašināšanu, lai samazinātu plaša patēriņa produktu ražošanā tādu ķīmisko vielu izmantošanu, kas izraisa vēzi, gēnu mutācijas, ietekmē reproduktīvo vai endokrīno sistēmu vai ir noturīgas un bioakumulatīvas.

Īpaša vērība Latvijas ieskatā būtu jāvelta koordinācijas mehānismu efektivitātes uzlabošanai starp dažādām jomām un politikām, lai sasniegtu izvirzītos mērķus. Vienlaikus nepieciešams ņemt vērā konkrētu iniciatīvu ietekmi uz uzņēmumu konkurētspēju, īpaši mazo un vidējo uzņēmumu.

VARAM arī norāda, ka Francijas prezidentūras ES Padomē prioritātes vides jomā ir virzība uz klimatneitrālu ekonomiku, bioloģiskā daudzveidība, aprites ekonomika, un tīra vide.

Latvija atbalsta, ka jauna satvara izstrādāšanu ANO Bioloģiskās daudzveidības konvencijā, kas paredz labākai bioloģiskās daudzveidības apsvērumu integrēšanai citu nozaru politikā. Lai sasniegtu jaunus mērķus un uzdevumus un apturētu bioloģiskās daudzveidības izzušanu, būs nepieciešama finanšu, cilvēku, tehnisko un institucionālo resursu mobilizēšana un pieejamo resursu efektīva izmantošana.

Latvija atzinīgi vērtē Eiropas Komisijas darbu pie ES Aprites ekonomikas rīcības plāna īstenošanas un aprites ekonomikas koncepta integrāciju visos ekonomikas sektoros.

Aprites ekonomikas principu nostiprināšana rūpniecības sektorā ir nozīmīga pārejā no atkritumu uz resursu apsaimniekošanu. Tādā veidā tiks veicināta ES konkurētspēja otrreizējo materiālu tirgū, ražojot un piedāvājot pasaules tirgum ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus.

Ministrijas pārstāvji sanāksmē plāno pārrunāt arī meža un koksnes produktu lomu vides, enerģētikas un klimata politikās, kā arī augu aizsardzības līdzekļu ilgtspējīgu apsaimniekošanu, informēja VARAM. Mežiem ir būtiska nozīme vides, dabas un klimata politikā. Meži nodrošina oglekļa dioksīda piesaisti gan kokos, gan koksnē.

Tāpat fosilo kurināmo aizstāšana ar ilgtspējīgu biomasu ir būtisks ieguvums virzībā uz klimata mērķu sasniegšanu. Vienlaikus VARAM norāda, ka mežu devums klimata un enerģētikas politikas mērķu sasniegšanā jālīdzsvaro ar mežu kā ekosistēmas devumu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanā.

Diskusijās plānots pārrunāt gan vides, gan enerģētikas ministru kompetences, skarot arī šobrīd aktuālo Eiropas enerģētikas krīzi, tā lai līdzsvarota būtu gan, saimnieciskā darbība, gan vides aizsardzība.

"Sarunas par pakotnes "Fit for 55" tiesību aktu priekšlikumiem ir virzījušās uz priekšu atšķirīgā tempā. Ir svarīgi nenovērsties no plānotajiem mērķiem un kvalitatīvām, izvērstām diskusijām, ņemot vērā priekšlikumu savstarpējo saistību un ietekmi uz nozarēm," atzīst VARAM valsts sekretāra vietnieks vides aizsardzības jautājumos Andris Ķēniņš.

Viņš arī norāda, ka, ražojot un piedāvājot pasaules tirgum ilgtspējīgus produktus un pakalpojumus, ar aprites ekonomikas principiem tiks veidota nozīmīga pāreja no atkritumu uz resursu apsaimniekošanu.

Latvija kopumā atbalsta virzību uz nulles piesārņojumu.