Dizaina nozīme autobūvē jeb kā viena kļūda izskatā var sagraut auto vērtību uz mūžiem (3)

Eksperti atzīst, ka, veiksmīgi apvienojot spēcīgu pirmo iespaidu, efektīvas tehnoloģijas, kā arī labu mašīnas gaitu, ražotājiem ir daudz lielākas izredzes iekarot pircēju un auto entuziastu sirdis. Piemēram, japāņu autoražotājs Mazda jau gandrīz desmit gadus praktizē šādu filozofiju un vienmēr sāk ar augstvērtīgu dizainu, kas gūst daudzus apbalvojumus.

Gaumes jautājums

Auto dizainers Dominīks Budins uzskata, ka, izvēloties auto, dizains kļūst svarīgs tad, ja spēkrats tiek uzskatīts par daļu no potenciālā saimnieka stila – it kā tas būtu tāds pats aksesuārs kā pulkstenis, apavi un apģērbs.

“Šajā gadījumā cilvēks vēlas, lai automašīna labi izskatītos un atbilstu viņa pasaules redzējumam. Mūsdienās daudzi auto iekāro pēc tā, vai spēkrats viņiem patīk, un tikai tad parādās jautājums, cik ļoti viņam tas ir nepieciešams. Automašīna ir stila jautājums. Bieži vien cilvēki ir gatavi maksāt vairāk, tikai lai tas būtu konkrētas markas modelis,” saka Dominīks.

Dizainere Lina Ģinkute-Buzele, kas piecus gadus ir strādājusi Lamborghini studijā, stāsta, ka automobiļa izskats var nospēlēt izšķirošu lomu, ja pircējs vēl nav pieņēmis galīgo lēmumu vai nav liels šīs jomas pārzinātājs. “Tā ir kā mīlestība no pirmā skatiena. Taču, no otras puses, nevajag aizmirst, ka pirmais iespaids nebūt nav viss. Iepazīstot mašīnu tuvāk, izvērtējot tās tehniskās iespējas un piemērotību, cilvēks saprot, vai tas var būt kas vairāk par īslaicīgu aizraušanos. Un tomēr tieši pirmais iespaids ir ļoti no svara. Nereti ir tā – ja neiepatīkas vizuāli, cilvēki vairs pat nepūlas iedziļināties citos parametros un praktiskajās niansēs,” saka dizainere.

Lina uzsver, ka, runājot par izskatu, viss atkarīgs no gaumes un proporcijām. Vieni dod priekšroku asām līnijām, citi apaļākām formām, trešajiem svarīga ir ekspresija, ceturtajiem – konservatīvs tēls. Pēc viņas pieredzes,

kopējo iespaidu par automobili pircēji veido, it kā skenējot atsevišķas eksterjera detaļas – lukturus, priekšdaļas režģi, akcenta līnijas, proporcijas, krāsas.

“Priekšējie lukturi – gluži kā acis – bieži vien nosaka raksturu, padarot auto vai nu agresīvu, vai mierīgu. Tomēr svarīgas ir arī citas detaļas, tādas kā diski, ventilācijas atveres salonā un citas,” saka Lina. “Līdzīgi nostrādā virsbūves krāsa – cilvēki, kuriem nepatīk izcelties, neizvēlēsies spilgtu braucamo. Protams, ražotāji to apzinās, tāpēc nav nekāds noslēpums, ka reizēm savus modeļus viņi ieprogrammē vienai vai otrai pircēju grupai. Un tieši ražotāja vizuālā identitāte, attīstoties daudzu gadu garumā, izveido saikni ar klientiem un plašāku publiku.”

Kā radīt pārlaicīgu dizainu?

Daudzi uzskata, ka Džordžeto Džudžāro bija ietekmīgākais un panākumiem bagātākais 20. gadsimta automobiļu dizainers, tāpēc viņš labāk nekā jebkurš cits zināja, kā jāizskatās potenciālam dižpārdoklim. Tiek lēsts, ka gandrīz piecdesmit gadu laikā izcilā meistara vadītā Italdesign studija radījusi vairāk nekā 100 konceptauto un 300 sērijveida modeļus, kuri visā pasaulē pārdoti vairāk nekā 60 miljonos vienību.

Bet kāds tad ir pārlaicīga dizaina noslēpums? Dominīks Budins uzskata, ka tas atklājas, izvērtējot ražotāja produkciju ilgtermiņā: vai tā saglabā savu identitāti, vai ražotājs neveic pēkšņas izmaiņas modeļu izskatā un vai tie gadu no gada paliek atpazīstami.

“Automobili pārlaicīgu padara zīmola filozofija.

Nenoveco tāds dizains, ko pēc atmiņas var uzzīmēt pat bērns, un tāds, kuru jūs atpazīstat, vien uzmetot aci.

Šādi automobiļi principiāli nemainās pat vairākus gadu desmitus, ražotāji tajos tikai iebūvē modernu aprīkojumu vai citas mūsdienu lietas, un viss,” stāsta Dominīks.

Viņa pieminēto klasiskā dizaina piemēru vidū ir Porsche 911, BMW otrās paaudzes 3. sērija (E30), Mini Cooper, Volkswagen Beetle, Fiat 500, Mercedes-Benz G-klase un leģendārā Mazda MX-5, ko pasaulē pazīst arī kā Miata. Šo rodsteru novērtē ne tikai braukšanas entuziasti, bet arī dizaina speciālisti, kuri atkal un atkal to izceļ starp daudziem citiem mūsdienu automobiļiem.

Piemēram, 2016. gadā Mazda MX-5 izcīnīja Pasaules gada auto titulu par labāko dizainu, bet gadu vēlāk modeļa RF versija par izcilu novatorisku dizainu ieguva balvu “Best of the Best 2017” Vācijā rīkotajā produktu dizaina konkursā Red Dot, kas uzskatāms par pasaulē lielāko un prestižāko šāda veida forumu. To, ka šī atzinība Mazda gadījumā nav nejaušība, apliecina jaunās paaudzes Mazda3 uzvara 2020. Turklāt konkursā Red Dot Mazda automobiļi laurus plūkuši vēl vairākas reizes: 2013. gadā Mazda6, 2014. gadā Mazda3, bet 2015. gadā kopā ar MX-5 žūrija apbalvoja arī CX-3 un Mazda2. Jaunākās uzvaras gūtas, pateicoties inovatīvajai dizaina filozofijai Kodo, kas tika ieviesta pirms desmit gadiem.

Dizaina nezūdošās vērtības

Auto dizaineri nepārtraukti meklē veidus, kā iekarot cilvēku sirdis, taču dažkārt nepārvaramā vēlme radīt kaut ko inovatīvu izvēršas par nepiedodamām kļūdām. Runājot par skaļākajiem dizaina fiasko, ikviens lieliski atceras Pontiac Aztek un Fiat Multipla. Un, kā saka Dominīks Budins, – ja vizuālajā tēlā ir pieļautas kļūdas, tas uzreiz pazemina auto kopējo vērtību.

“Labs piemērs ir 996. sērijas Porsche 911, kas debitēja 1997. gadā. Dizaina modernizācijas laikā tas bija zaudējis apaļos priekšējos lukturus. Fani sacēla sašutuma vētru, tāpēc tad, kad klajā nāca 997. sērija, apaļie gaismekļi atkal bija savā vietā. 996. sērija ir viena no lētākajām Porsche 911 vēsturē:

neveiksmīgais eksperiments būtiski ietekmēja modeli, tā vērtību un parādīja, ka īstenie zīmola cienītāji vēlas, lai 911 galvenie elementi nemainīgi tiktu saglabāti mūžu mūžos,” stāsta Dominīks.

Savukārt Lina Ģinkute-Buzele piebilst, ka izskats nav izšķirošais faktors automašīnas kopējā vērtībā, taču labs dizains to nekad nepazeminās, tieši otrādi – tikai vairos. Tāpat dizainere norāda, ka labs dizains parasti signalizē arī par augstvērtīgu tehnisko saturu, tiesa, šajā ziņā gan mēdzot būt arī izņēmumi.