Eksperti uzskata, ka tādējādi Kremlis sevi nostādījis situācijā, kurā jebkura atkāpšanās no Rietumiem izteiktā ultimāta tiks uztverta kā pazemojoša Putina sakāve.
"Krievija iebrukuma gadījumā tiks saukta pie atbildības, taču tas ir atkarīgs no tās darbībām. Viena lieta, ja tas ir neliels iebrukums un mums nāksies cīkstēties par to, ko darīt un ko nedarīt un tā tālāk," norādīja Baltā nama saimnieks. "Taču gadījumā, ja viņi darīs to, uz ko ir spējīgi, (..) tā Krievijai būs katastrofa, ja viņi iebruks Ukrainā dziļāk."
Tomēr neilgi pēc divas stundas ilgās preses konferences Baltais nams bija spiests atkārtoti uzsvērt, ka Krievijai iebrukuma gadījumā Ukrainā jārēķinās ar stingru reakciju.
"Ja jebkādi Krievijas militārie spēki šķērsos Ukrainas robežu, tas būs atkārtots iebrukums un ASV un to sabiedrotie uz to dos strauju, spīvu un vienotu atbildi," norādīja Baltā nama preses sekretāre Džena Psaki.
Viņa piebilda, ka arī kiberuzbrukumi un paramilitārās operācijas no Krievijas puses izsauks "apņēmīgu, savstarpīgu un vienotu" Rietumu reakciju.
Tikmēr republikāņi jau pauduši satraukumu par Baidena izteikumiem.
"Jebkurš Krievijas armijas iebrukums Ukrainā jāuzskata par nopietnu iebrukumu, jo tas destabilizēs Ukrainu un brīvību mīlošās Austrumeiropas valstis," brīdinājis republikāņu senators Robs Portmens.
Baidens preses konferencē arī atzinis, ka "ir iespējama" trešā tikšanās ar Putinu, norādot, ka konfliktam Ukrainā var būt plašāka ietekme un ka tas var "iziet ārpus kontroles".
Komentējot Putina pieprasītās "drošības garantijas", ASV prezidents izteicās, ka Ukrainai ir maz izredžu tuvākajā laikā iestāties NATO un tāpēc Krievijai par to nevajadzētu uztraukties. Viņš arī pieļāva, ka varētu būt zināma veida vienošanās ar Maskavu, kurā Rietumi apņemtos neizvietot Ukrainas teritorijā kodolieročus.