Pirkstu nospiedumi, pirmie datori un disketes. Spilgtākie atklājumi no astoņdesmitajiem

Vai varat iedomāties dzīvi bez datoriem, fotoaparātiem vai ērtas mūzikas klausīšanās?

Tā visa attīstībā nozīmīgu artavu sniedza tieši 80. gadi. Bezgala košo desmitgadi ar kupliem matu griezumiem un neona krāsas apģērbiem raksturo arī vairāki izgudrojumi, kas ne tikai padarīja cilvēku dzīvi vienkāršāku, bet arī mainīja visu pasauli.

Jauns izgudrojums nekavējoties palīdz atklāt noziegumu

Šo mūsdienās plaši lietoto identificēšanas metodi 1984. gadā atklāja ģenētiķis Aleks Džefrijs (Alec Jeffreys). Pētot dažādas iedzimtas slimības, viņš noskaidroja, ka starp dažādu cilvēku DNS pastāv atšķirības.

Ja vien cilvēkam nav identiska dvīņa, viņa DNS var izmantot, lai identificētu konkrētu personu. Šo jauno atklājumu sauca par "ģenētisko pirkstu nospiedumu noņemšanu".

Neilgi pēc jaunās metodes radīšanas netālu no universitātes, kurā pētnieks strādāja, notika divas slepkavības.

Viņi izmantoja ģenētisko pirkstu nospiedumu noņemšanu, lai identificētu vainīgo. Policijas iecirknī nogādāja divus aizdomās turamos, un pirmo reizi ģenētiskā pirkstu nospiedumu noņemšana ļāva atbrīvot vienu no viņiem, identificējot patieso slepkavu.

No ikdienas mirkļu iemūžināšanai līdz tūrismam

Pirmo visiem pazīstamo vienreizlietojamo kameru 1986. gadā radīja “Fujifilm”. Mazliet vēlāk, 1987. gadā, šādu kameru izlaida arī “Kodak”. Ar viņu radīto kameru “The Fling” varēja uzņemt 24 attēlus.

Tobrīd neviens īsti neaptvēra, kāds ir šī produkta potenciāls, taču vēlāk arī daudzi citi uzņēmumi nāca klajā ar līdzīga veida fotoaparātiem.

Produkts kļuva tik populārs, jo salīdzinājumā ar jau ierastajām kamerām šīs bija lētas, viegli lietojamas un pieejamas teju ikvienam.

Tieši tādēļ vienreizlietojamā kamera bija arī būtiska tūrisma sastāvdaļa.

“The Fling” tolaik maksāja aptuveni sešus eiro, pielāgojot šodienas izmaksām, tie ir 14 eiro. Vienreizlietojamā kamera guva tūlītējus panākumus, tās pārdošanas apjoms palielinājās no 2,6 miljoniem eiro 1988. gadā līdz gandrīz 18,5 miljoniem eiro 1992. gadā.

Pāreja no kasetēm uz kompaktdiskiem

Kas gan būtu bijuši astoņdesmitie bez izcilām dziesmām?

Digitālās mūzikas revolūcija notika pirms 40 gadiem - 1982. gadā. Lai arī mūsdienās kompaktdiskus izmantojam arvien retāk, tie noteikti bija nozīmīga industrijas sastāvdaļa.

Darbs pie jaunā mūzikas glabātāja izstrādes sākās jau 70. gados, un tajā iesaistījās gan “Sony”, gan “Philips” pārstāvji.

1979. gadā abi uzņēmumi nolēma sadarboties.

Viņi izveidoja darba grupu, kurā bija mazāk nekā ducis inženieru, lai izstrādātu vēl neredzētu produktu.

Kompaktdiski gandrīz pilnībā iznīcināja kasešu un vinila plašu tirgu, kā arī deva savu artavu strauji augošajai datoru nozarei.

Lai arī tajā laikā pasaule piedzīvoja nozīmīgu kasešu lietošanas apjoma pieaugumu, kompaktdiski to pārspēja.

Viens no iemesliem - diskā varēja ērti izvēlēties tieši to dziesmu, kuru konkrētajā brīdī gribēji klausīties.

Ierīce, kas pārvērta mūsu ikdienu, – personālais dators

Datortehnika personīgai lietošanai parādījās jau 70. gados, bet dators cilvēku mājās ienāca tikai 80. gados. Galvenais iemesls to izplatībai bija izmērs – līdz tam datori bija pārāk lieli, lai tos varētu ērti novietot istabā.

1981. gadā IBM laida klajā pirmo personālo datoru. Protams, šī ierīce nebūt neizskatījās kā mūsdienu klēpjdatori, taču tobrīd tas bija kas revolucionārs.

Šāda tehniska izgudrojuma cena bija virs 1315 eiro. Pielīdzinot cenu mūsdienām – aptuveni 3900 eiro.

Mazliet vēlāk, 1984. gadā, ar ikonisku reklāmu iznāca arī “Apple” ražotais “Macintosh”. Šī inovācija mainīja ne tikai klasiskā personālā datora nozīmi cilvēka ikdienā, bet arī popkultūras un reklāmas pasauli.