Tas nozīmē, ka pašvaldības ieguldījums infrastrukturā, lai maksimāli samazinātu atkarību no importētās dabasgāzes, ir atmaksājies.
2015.gadā Ogrē pamestā rūpniecības teritorijā ātrā tempā uzcēla katlumāju, kurā siltumenerģiju ražo, izmantojot vietējo resursu - šķeldu. Projektu realizēja Ogres novada pašvaldības uzņēmums SIA "MS siltums", izmantojot Eiropas Savienības Kohēzijas fonda līdzekļus un Nordea bankas finansējumu. Izmaksas bija 5,9 miljoni eiro, bet plānotais patērētāju ietaupījums salīdzinājumā ar iepriekšējiem rēķiniem par apkuri - 1 miljons eiro gadā.
Šobrīd Ogrē atlikušo siltumenerģiju ražo dabasgāzes katlumājās, bet pavisam nelielu daļu – koģenerācijas iekārtās. Otrs iemesls, kāpēc Ogrē cenas par siltumu nav kāpušas, ir SIA “Ogres Namsaimnieks” 2020. gadā noslēgtais dabasgāzes piegādes līgums ar fiksētu cenu. Tas gan ir spēkā līdz 2022. gada maija beigām.
Skaidrs, ka ilgtermiņā arī ogrēniešiem būs jārēķinās ar siltumenerģijas tarifa izmaiņām, ņemot vērā, ka energoresursu cenas ceļas visā pasaulē - tostarp elektrībai, ko izmanto siltuma ražošanā, tomēr rēķinu lēciens nebūs tik krass kā citviet.
Vēl lētāk siltumenerģiju tirgo SIA “Ķekavas nami” – 39,64 EUR/MWh. Iemesls - autonomas, mazas un automatizētas katlumājas, kas katru gadu tiek modernizētas, un pirms diviem gadiem noslēgtais dabasgāzes piegādes līgums par fiksētu cenu.
22 autonomas gāzes apkures katlu mājas Ķekavā, Valdlaučos, Rāmavā un Katlakalnā būvētas vēl 1998.gadā. Tās ir mazas automatizētas bezpersonāla katlu mājas, kas nodrošina siltumenerģiju ēku apkurei un karstā ūdens sagatavošanai.
Turklāt katru gadu viena vai divas katlu mājas tiek renovētas. Vēl viens efektīvs veids, kā izvairīties no cenu kāpuma par siltumu, ir energoefektivitātes paaugstināšana, katru gadu renovējot vismaz vienu dzīvojamo māju.