/nginx/o/2021/01/27/13599002t1h7c6a.jpg)
“Virzīsimies uz spēcīgāku Eiropu – suverēnu Eiropu, kas var brīvi pieņemt lēmumus un noteikt savu likteni,” decembrī savas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē vīziju raksturoja Francijas prezidents Emanuels Makrons. Šomēnes prezidentūra tikusi sākta, un šo trešdien tās ambiciozā programma tika iztirzāta arī Eiropas Parlamentā. Starp prioritātēm: migrācija, sociālā aizsardzība, klimata pārmaiņas un cīņa ar tehnoloģiju milžiem, kā arī drošības un fiskālās politikas izaicinājumi.
Kaut gan rotējošās prezidentūras maiņa Eiropas Savienības Padomē ne vienmēr piesaista lielu uzmanību, šoreiz to paspilgtina fakts, ka Francijā šajā pavasarī gaidāmas arī prezidenta vēlēšanas. Līdzšinējais prezidents Emanuels Makrons, kaut gan nav oficiāli izsludinājis savu kandidatūru, prezidentūru Eiropas Savienībā esot reklamējis līdzīgi kā priekšvēlēšanu kampaņu, uzskata kritiķi.
Tomēr taisnības labad jāpiebilst, ka teju katra valsts lielākā vai mazākā mērā pozicionē prezidentūru kā iespēju uz laiku izcelt Eiropas Savienības dienaskārtībā savām nacionālajām interesēm būtiskākos jautājumus, līdzsvarojot tos ar ES ilgtermiņa stratēģisko virzienu. Francijas gadījumā tas ir fokuss uz ciešāku Eiropas Savienības integrāciju, lielāku stratēģisko autonomiju dažādās jomās, no aizsardzības līdz piegādes ķēdēm, kā arī brīvāku fiskālo politiku.
Eiropas ārējo robežu aizsardzība migrācijas krīžu kontekstā
Decembrī notikušo prezidentūras programmas prezentāciju Makrons iesāka ar aicinājumu pārskatīt Šengenas zonas noteikumus un likumus, kas nosaka patvēruma tiesības Eiropā. Francijas prezidents reformu iniciatīvu pamatoja ar nepieciešamību pasargāt Eiropas Savienības robežas un novērst iespēju ļaunprātīgi izmantot patvēruma tiesību politiku, jo ir tikuši novēroti centieni reģionu destabilizēt.