ES sāk atjaunot "minimālu klātbūtni" Kabulā (2)

"Mūsu minimālā klātbūtne Kabulā nekādi nav uzskatāma par talibu valdības atzīšanu," paziņoja ES ārlietu preses sekretārs Pēters Stano.

"Tas arī ir skaidri darīts zināms de facto varas iestādēm," viņš piebilda.

Afganistānā ir iestājusies humānā katastrofa, kuru saasināja talibu augustā īstenotā varas pārņemšana, kas pamudināja Rietumvalstis iesaldēt starptautisko palīdzību Afganistānai un tās piekļuvi miljardiem ASV dolāru vērtiem aktīviem ārvalstīs.

Afganistāna bija gandrīz pilnīgi atkarīga no ārvalstu palīdzības iepriekšējās ASV atbalstītās valdības laikā, bet darbavietas ir izsīkušas un lielākā daļa civildienesta ierēdņu mēnešiem nav saņēmuši algas.

Talibu režīmu vēl nav atzinusi neviena valsts, un vairums no tām gaida, kā šis islāmistu grupējums ierobežos afgāņu brīvības.

Neilgi pirms Stano paziņojuma Afganistānas Ārlietu ministrijas preses sekretārs tviterī ierakstīja, ka ES atkal atver "vēstniecību" ar "pastāvīgu klātbūtni Kabulā" pirmoreiz piecu mēnešu laikā.

Stano savā paziņojumā sacīja, ka "ES ir sākusi atjaunot starptautiskās ES delegācijas personāla minimālu klātbūtni, lai atvieglotu humānās palīdzības piegādi un novērotu humāno situāciju".

Vairākas valstis, tai skaitā Ķīna, Krievija, Turcija, Apvienotie Arābu Emirāti un Irāna, ir turpinājušas savu vēstniecību darbību Kabulā pēc talibu nākšanas pie varas, bet nav oficiāli atzinušas talibu valdību.

Rietumu diplomāti sāka evakuēt savu personālu 2021.gada pirmajā pusē, kad ASV bruņotie spēki sāka operācijas pastāvīgai aiziešanai no Afganistānas. Šī aiziešana sasniedza kulmināciju augusta beigās, kad pēc talibu strauji veiktas Afganistānas iekarošanas notika 120 000 cilvēku haotiska evakuācija.