IZM ar mediķiem jāvērtē, pie kādas saslimstības noteikt kāda veida attālinātas mācības, pauž Ratinīka (1)

Reizē viņa uzsvēra, ka slimības vissmagāk skarto pašvaldību un skolu tiesībām pāriet uz attālinātām mācībām jābūt saistītām ar valsts apmaksātu slimības lapas pabalstu, piemēram, 1. līdz 3.klases skolēnu vecākiem, kuru bērni nevar vieni palikt mājās.

Komitejas vadītāja gan arī atzīmēja, ka attālinātas mācības nav panacēja, jo saslimt iespējams ne tikai skolā, bet arī citviet.

Lai vecāki no valsts budžeta saņemtu šādu finansiālo atbalstu, daudz produktīvāk būtu, ja nepieciešamības gadījumā lēmums par kāda veida attālinātām mācībām tiktu pieņemts visas valsts līmenī, norādīja Ratinīka.

Viņa uzsvēra, ka attālināto mācību ilgumam nevajadzētu būt ilgākam par pāris nedēļām.

Komitejas vadītāja reizē norādīja, ka situācija ar saslimšanu skolās ir ļoti dažāda. Pēc savas kā skolotājas pieredzes, mācot 12.klašu skolēnus, viņa norādīja, ka visi skolēni ir vakcinēti, iepriekš neslimoja ar Covid-19. Tāpat vidusskolu līmenī tiek izmantots rotācijas princips, lai dažādas klases mazāk viena ar otru nonāktu kontaktā.

Ratinīka atgādināja, ka reiz Rīgas pašvaldība pati pieņēma lēmumu uz trīs dienām noteikt attālinātas mācības, taču saņēma aizrādījumu no IZM, ka pašvaldība rīkojoties pārāk patstāvīgi. Galvaspilsētas pašvaldība šajā jautājumā negrib konfrontāciju ar ministriju, uzsvēra komitejas vadītāja.

Viņa vērsa uzmanību, ka klātienes mācības varētu atbilstošāk organizēt, ja visiem skolēniem pietiktu testu, bet tā nav.

Ratinīka norādīja uz to, ka pēdējās divās dienās no tiem, kuri ir testējušies, vien ir konstatēts ap 5000 saslimušo valstī. Tik plaša Covid-19 izplatība var novest pie tā, ka atsevišķās skolās pietrūks skolotāju klātienes mācībām, jo viņi būs atzīti par kontaktpersonām vai saslimuši, piebilda politiķe.

Kā ziņots, aizvadītajā nedēļā attālinātās mācības pamatskolas un vidusskolas posmā visvairāk noteiktas Rīgā, informēja Izglītības kvalitātes valsts dienesta vecākā eksperte Jana Veinberga.