Pandēmija turpinās nu jau trešo gadu, un jautājumi par Covid-19 izcelsmi ir pieklusuši. Taču, lai nepieļautu vēl vienu koronavīrusa pandēmiju 21. gadsimtā, mums obligāti ir jābūt izpratnei par pašreizējās pandēmijas cēloņiem.

Covid-19 līdz šim vainojams jau vairāk nekā 5,4 miljonu cilvēku nāvē. Taču tas ir tikai sākums – pandēmijas laikā pieauguši rādītāji, kas saistīti ar lieko svaru, bezdarbu, nabadzību, depresiju, alkoholismu, slepkavībām, vardarbību ģimenē, laulības šķiršanu un pašnāvībām. Un laikā, kad omikrona paveids nes rekordaugstus inficēšanās rādītājus un bremzē ekonomiku daudzviet pasaulē, no pandēmijas noguruma esam nonākuši līdz izdegšanai.

Izredzes pilnībā iznīdēt Covid-19 rādās arvien nereālākas. Mēģinot saprast, kā sadzīvot ar šo vīrusu, mums būtu arī jāidentificē pieļautās kļūdas – nejaušas vai kā citādi –, kas mūs tik tālu ir novedušas. Un vispirms tas nozīmē kritiski paraudzīties uz Ķīnu.

Ir labi zināms, ka Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina režīms cenzēja agrīnos ziņojumus par to, ka Uhaņā parādījies jauns, nāvējošs koronavīruss, kā arī slēpa pierādījumus par tā izplatību cilvēku starpā. Tādējādi vietēja mēroga infekcijas uzliesmojums kļuva par globālu nelaimi.