Krievijā ierosina aizliegt kriptovalūtu lietošanu un ieguvi (40)

Kā vēsta “Reuters”, arvien vairāk valstis paudušas bažas par privāti kontrolēto kriptovalūtu tirgu, kas ir ļoti ievainojams un nepastāvīgs. Lielākās bažas ir par to, ka digitālās valūtas var apdraudēt valstu iespējas kontrolēt finanšu un monetārās sistēmas.

Krievijā diskusijas par kriptovalūtām ir risinājušās vairākus gadus – tiek norādīts, ka kriptovalūtas nereti tiek izmantotas naudas atmazgāšanas shēmās un terorisma finansēšanā, bet 2020. gadā Krievijas varasiestādes piešķīra kriptovalūtām legālu statusu, taču liedza tās izmantot kā maksāšanas līdzekli.

Ceturtdien publicētā ziņojumā teikts, ka Krievijas centrālā banka kriptovalūtu ļoti straujo izaugsmi pagājušajā gadā saista ar spekulācijām, “kam raksturīgas finanšu piramīdu iezīmes, tāpat kriptovalūtas rada potenciālu “burbuļu” draudus, kas apdraud finanšu tirgus stabilitāti un iedzīvotāju labklājību”.

Krievijas centrālā banka rosinājusi liegt finanšu institūcijām veikt jebkādas operācijas ar kriptovalūtām, kā arī norādījusi, ka nepieciešams izstrādāt mehānismus, kas ļautu bloķēt mēģinājumus veikt transakcijas, kas saistītas ar kriptovalūtu pirkšanu un pārdošanu.

Potenciālais aizliegums attiektos arī pret kriptovalūtu biržām. Lielākā digitālo valūtu birža “Binance” aģentūrai “Reuters” pauda, ka tā ir gatava sadarboties ar katras valsts regulatoriem un uzsvēra, ka “Krievijas centrālās bankas ziņojums patiesībā ļaus uzsākt dialogu ar šo iestādi, lai aizsargātu kriptovalūtu lietotāju intereses Krievijā”.

Krievijas centrālās bankas finanšu stabilitātes nodaļas vadītāja Jeļizaveta Daņilova sacīja, ka “aizliegums varētu attiekties uz darījumiem ar kriptovalūtām, taču nebūs aizliegts būt digitālo aktīvu turētājam”. Viņa piebilda, ka Krievijā kriptovalūtu aktīvie lietotāji pērn veikuši transakcijas aptuveni piecu miljardu dolāru vērtībā.

“Reuters” norāda, ka Krievijas centrālā banka ir gatava sadarboties ar regulatoriem tajās valstīs, kur darījumi ar kriptovalūtām tiek oficiāli reģistrēti, un tas ļautu iegūt informāciju par Krievijas klientiem. Kā piemērs tika minēts Ķīna, kas arī cenšas slāpēt kriptovalūtu aktivitātes savā valstī.

Septembrī Ķīnas varasiestādes pastiprināja spiedienu pret kriptovalūtām, nosakot aizliegumu jebkāda veida darījumiem ar kriptovalūtām – ir aizliegta to ieguve, pirkšana un pārdošana, kā arī aizlieta piekļuve kriptobiržām. Pēc šādu ziņu izskanēšanas ievērojami samazinājās lielākās kriptovalūtas “Bitcoin”, kā arī citu kriptovalūtu vērtība.

“Mums pagaidām nav tādu plānu kā Ķīnā, kur aizliegta jebkāda veida rīcība ar digitālajiem aktīviem. Pieeja, ko plānojam, pašlaik šķiet pietiekama,” norāda Daņilova.

Kriptovalūtu kompānijas “Solrise Group” finanšu stratēģijas nodaļas vadītājs Džozefs Edvards sacīja, ka “Krievijas aizliegumi nebūs tādi, kā dēļ ārvalstīs būs kāds, kurš negulēs naktis”.

“Maskava, tieši tāpat kā Pekina, vienmēr žvadzina savu zobenu pār kriptovalūtu aizliegumiem, tomēr Krievija nekad nav bijusi līderis kriptovalūtu jomā, kamēr Ķīna tāda ir bijusi,” teica Edvards.

“Reuters” norāda, ka Krievija pašlaik ir pasaulē trešā lielākā kriptovalūtu ieguves valsts, atpaliekot no ASV un Kazahstānas. Tiesa gan, kriptovalūtu maineri Kazahstānā pauda bažas par savu nākotni šajā valstī, ņemot vērā mēneša sākumā notikušos nemierus valstī.

Krievijas centrālā banka paziņoja, ka kriptovalūtu ieguve rada problēmas enerģijas patēriņa jomā. Bitkoini un citas kriptovalūtas tiek iegūti, izmantojot ļoti jaudīgus datorus, kas ir saslēgti vienotā globālā tīklā, veicot sarežģītas matemātiskas darbības. Šis process patērē daudz enerģijas.

Tādēļ banka ierosina aizliegt kriptovalūtu mainingu Krievijā. Augustā Krievija patērēja 11,2% no kopējās enerģijas, ko izmantoja kriptovalūtu ieguves tīklā pieslēgtie datori.

Maskavā reģistrētais uzņēmums “BitRiver”, kas pārvalda datu centrus Sibīrijā, ko izmanto arī maineri, norādīja, ka “pilnīgs kriptovalūtu aizliegums Krievijā ir iespējams tajā brīdī, kad visas procesā iesaistītās ministrijas pieņems spēkā jaunos noteikumus”.

Krievijas centrālā banka nākotnē plānot emitēt savu digitālo valūtu – digitālo rubli. Tieši tāpēc kriptovalūtas tiek uzskatītas par līdzekli, kas limitēs valsts monetārās politikas suverenitāti, un tas neļaus apkarot arī pieaugošo inflāciju.