"Vienu es zinu skaidri - Igaunija izdarījusi visu iespējamo savas drošības garantēšanai, un mums nav jābaidās. Igaunija ir Eiropas Savienības un NATO dalībvalsts. Krievija neuzbruks Eiropas Savienībai un NATO," viņš rakstījis.
"Taču Krievijas prasība "pagriezt vēsturi atpakaļ uz 1997.gadu, citādi..." patiesībā ir politisks uzbrukums NATO, un šim uzbrukumam mēs stingri pretosimies. Kopš 1997.gada aliansei pievienojušās Albānija, Bulgārija, Čehija, Horvātija, Igaunija, Latvija, Lietuva, Melnkalne, Polija, Rumānija, Slovākija, Slovēnija, Ungārija un Ziemeļmaķedonija - 14 valstis jeb gandrīz puse no dalībvalstu kopskaita," atgādinājis Igaunijas prezidents.
"Pagriezt vēsturi atpakaļ uz 1997.gadu, uz laiku pirms NATO paplašināšanās uz austrumiem, - tas nav iedomājams un tā nenotiks, jo NATO tādu lēmumu nepieņems. Tas nozīmētu NATO beigas, bet vienlaikus arī ES beigas, jo daudzas valstis ietilpst abās šajās organizācijās," viņš uzsvēris. "Protams, ārpus šīm savienībām ir valstis, kuras gribētu NATO un ES izjukšanu un darbojas šādā virzienā, draud un izvirza ultimātus. Tas neizdosies."
"Krievijai derētu vēlreiz pārdomāt, kāpēc šīs 14 valstis gribēja iestāties NATO, kāpēc tās šai aliansē saskatīja savas drošības garantijas un no kā meklēja aizsardzību," aizrādījis Kariss.
"Gluži tāpat, kā NATO valstis necenšas diktēt, kas drīkst būt Kolektīvās drošības organizācijas dalībvalstis un kādā veidā tās drīkst garantēt savu drošību, arī mēs neuzskatām par iespējamu, ka kāds varētu diktēt, kurš Eiropā drīkst vai nedrīkst piederēt pie NATO un ko NATO drīkst darīt savu sabiedroto aizsardzībai," viņš uzsvēris. "Mēs neslēpjam, ka Krievijas darbību dēļ ir svarīgi sagatavoties NATO atturošā potenciāla un aizsardzības spēju stiprināšanai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas austrumu spārnā; ne mazāk svarīgi ir saglabāt alianses stratēģisko vienotību, Eiropas un ASV bezierunu kopību."