Karīna: dzemdības aktivizēja "dusošo" slimību, bet esmu laimīga, ka meita to nav mantojusi (3)

Saasinājumi mijas ar miera periodiem

Aptuveni trīs mēnešus pēc dzemdībām atopiskais dermatīts bija progresējis tādā tempā, ka niezošā āda bija pārņēmusi pilnīgi visu ķermeni, pat galvas ādu un seju. “Jā, man periodiski bija kaut kādi pleķīši bērnībā, taču tie īpaši netraucēja, un

neviens arī neteica, ka man varētu būt atopiskais dermatīts. Un te pēkšņi – uz ķermeņa nav nevienas neniezošas vietas,” atceras Karīna.

Tā tūlīt pēc bērna piedzimšanas iesācies Karīnas pirmais smagais atopiskā dermatīta posms, kurā viņa ārstējusies slimnīcā. Pēc tam palicis labāk – kādus piecus sešus gadus slimība “snaudusi” un par sevi nav īpaši likusi manīt. Tad atkal atkārtojies tas pats – slimība pa visu ķermeņa ādu un atkal ārstēšanās slimnīcā. “Man bija tik traki, ka neviens pat nepiedāvāja mājās ar ziedēm smērēties, kā tas ir daudziem citiem atopiskā dermatīta pacientiem. Man varēja palīdzēt tikai atrašanās stingrā ārstu uzraudzībā,” atceras Karīna.

Pēc tam atkal sekojis aptuveni piecu gadu “miera” periods, līdz atkal slimība izpletusies uz visas ķermeņa ādas. Šoreiz tā aktivizējusies komplektā ar alerģisko slimību – astmu.

Karīna jau visu laiku esot bijusi nedaudz alerģiska, tomēr tikai pirms gada izdevies noskaidrot, ka alerģiskā reakcija ir tieši uz putekļu ērcēm un dažiem konkrētiem pārtikas produktiem (pamatā piena). Tāpat Karīna nedrīkst lietot nekādus “parastos” krēmus, tikai speciālus, antialerģiskus. Smagākajos periodos, kurus nācies pavadīt mājās, Karīnai vienmēr palīdzējis vīrs un meita.

“Ir bijis tā, ka es nevaru uz tualeti aiziet. Līdzko pieceļos, tā no ādas sāk tecēt limfa. Tikai guli un nekusties, lai neradītu sev liekus pušumus, niezi un sāpes. Viņi vienmēr man visu nopirka, atnesa, palīdzēja.”

Darbu vienmēr izdevies saglabāt

Karīna pēc profesijas ir pārdevēja konsultante. Saasinājuma periodos viņa nav varējusi strādāt pat gadu. Labi, ka bijis saprotošs darba devējs. Kā atopiskā dermatīta pacients viņa nemaz nevar tāpat paņemt slimības lapu. Ja to paņem, tad uzreiz ir jāiet uz slimnīcu. Ģimenes ārsts slimības lapu ilgāk par mēnesi nevar izrakstīt, taču pie smagas slimības gaitas, kāda tā parasti bijusi Karīnai, ar mēnesi, lai izārstētos, nepietiek. Jārēķinās ar vismaz trim mēnešiem. Taču bijis arī tā, ka,

noguļot mēnesi slimnīcā, nekādu uzlabojumu nav, taču slimnīca ilgāk šādu pacientu turēt nevar.

Vispār Karīnai nav ieteicams strādāt nekur, jo putekļu ērces un slimību rosinoši apstākļi ir visur. Darbs ar apavu kastēm, darbs noliktavā. “Es labi saprotu, ka tādi apstākļi, kas būtu piemēroti tieši man, nav nekur,” atzīst Karīna, tādēļ gadījumos, kur viņai ir īpaši nelabvēlīgi apstākļi, piemēram, uz noliktavu lūdz aiziet kolēģi, un palīdzība nekad arī netiek atteikta. Lai līdz minimumam samazinātu iespēju, ka slimība atkal varētu saasināties, Karīna izmanto dažādas “metodes”, piemēram, darba laikā lieto auduma cimdus, kas neizraisa ādas alerģisku reakciju.

Dāvana dzimšanas dienā – dalība pētījumā vēl 2 gadus

Nu jau gadu Karīna piedalās klīniskajā pētījumā. Šāda iespēja viņai tika dota kā vissmagākās atopiskā dermatīta formas pacientam, daudziem pacientiem šādas iespējas vispār nav. Reizi divās nedēļās Karīnai špricē bioloģiskās zāles. Šobrīd Karīnai ir “tīra āda”, lai gan pilnībā slimība neatkāpjas, kaut kādas izpausmes ir jūtamas. Karīna kā lielāko prieka vēsti nesen uztvēra paziņojumu, ka dalība pētījumā viņai tiek pagarināta vēl par diviem gadiem. Prieks ir gan par to, ka arī turpmākos gadus varēs dzīvot kā daudzmaz normāls cilvēks, gan par to, ka viņai par ārstēšanos nav jāmaksā. Kā viņa pati smejas, tā ir kā dāvana šogad gaidāmajā 40.dzimšanas dienā. Un to viņa nemaz ar savu pārdevēja algu nevarētu atļauties, jo modernākie medikamenti maksā dārgi un valsts šo pacientu ārstēšanu neatbalsta.

Turklāt “tīras ādas” stadiju pazaudēt ir ļoti viegli – vienā dienā sākas saasinājums, un nedēļas laikā atopiskais dermatīts jau ir izpleties pa visu ķermeni, taču ārstēšana var būt mēnešiem ilga.

Ārsti joprojām īsti nevar pateikt, kāpēc slimība pēkšņi sākas atkal. Tāpat kā viņai, arī citiem pacientiem mēdzot būt “maģiskie’’ pieci seši gadi, kad slimība “guļ”, lai pēc tam tā ar uzviju atgūtu nokavēto.

Ārsti joprojām nesaprot, kāpēc ir šāds pārtraukums. Lai nedotu slimībai lieku iemeslu no jauna uzplaiksnīt, Karīna ievēro stingru diētu, mugurā velk tikai kokvilnas apģērbu, neko pieguļošu, bet brīvu, platu. Lieto videi draudzīgu sadzīves ķīmiju un krēmus. Ņemot vērā, ka stāvoklis ir uzlabojies, Karīna ļoti cer šopavasar atkal apmeklēt baseinu, lai gan pat nedaudz hlorēts ūdens sausina ādu, kā arī vasarā peldēties jūrā, kas esot pat ļoti ieteicams. Tāpat viņa cer, ka valsts radīs iespēju sniegt palīdzīgu roku arī atopiskā dermatīta pacientiem, jo pētījumi reiz beidzas, bet dzīve turpinās.