Politologs: Krievijai nav tīkama Baltijas valstu patstāvīga rīcība (12)

Skudra atgādināja, ka pēc Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova Ženēvā notikušajām sarunām ar ASV valsts sekretāru Entoniju Blinkenu, Lavrovs medijiem izteicies, ka, viņaprāt, Baltijas valstis un Polija "dacinot" NATO un Eiropas Savienību, kā arī nosaucis šīs četras valstis par rusofobām. Tādējādi Baltijas valstis un Polija ir izpelnījušās publisku nosodījumu no Krievijas.

"Tas nozīmē, ka viņiem nepatīk patstāvīga šo valstu rīcība. Lavrovs to droši vien varētu interpretēt kā proamerikānisku, taču šajā gadījumā tas ir pārspīlējums," komentēja Skudra. Acīmredzot, Maskavā kaut kāda iemesla dēļ uzskata, ka Krievijas militāro aktivitāšu nosodījums Baltijas valstīs un Polijā tiek pausta visaktīvāk, norāda politologs.

Runājot par Baltijas valstu bruņojuma piegādi Ukrainai, Skudra uzskata, ka tā bruņojuma piegāde, ko nodrošina Baltijas valstis, iekļaujas tajā nostājā, ko ir pieņēmusi Vācija, nodrošinot ar civilo produkciju Ukrainu.

Skudra uzsvēra, ka tie ieroči, ko Ukrainai piegādā Baltijas valstis, ir paredzēti aizsardzībai, ne uzbrukšanai.

Ņemot vērā Ukrainas mērogus un vajadzības, tas bruņojums, ko spēj piedāvāt Baltijas valstis, ir simboliski. Protams, tie var noderēt konkrētam iecirknim vai vienam bataljonam gadījumā, ja notiks uzbrukums, ko Krievija noliedz.

Kā vēstīts, reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, Latvija uz Ukrainu sūtīs pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger", individuālo ekipējumu un sausās pārtikas uzturdevas, aģentūru LETA informēja Latvijas Aizsardzības ministrijas (AM) Preses nodaļā.

Reaģējot uz Krievijas agresīvo rīcību, Latvija, Lietuva un Igaunija ir vienotas apņēmībā atbalstīt Ukrainas suverenitāti un teritoriālo integritāti. Baltijas valstis turpinās atbalstīt Ukrainu ne tikai diplomātiski un politiski, bet arī stiprinot Ukrainas pašaizsardzības spējas.

Ņemot vērā Krievijas pastiprināto militāro spiedienu Ukrainā un pie tās robežām, Baltijas valstis ir nolēmušas reaģēt uz Ukrainas vajadzībām un sniegt papildu palīdzību aizsardzības jomā. Šī palīdzība vēl vairāk stiprinās Ukrainas spējas aizsargāt savu teritoriju un iedzīvotājus iespējamas Krievijas agresijas gadījumā, norāda AM.

Stiprinot Ukrainas bruņoto spēku militārās spējas, Latvija un Lietuva nodrošinās pretgaisa aizsardzības raķešu sistēmas "Stinger" un tām nepieciešamo aprīkojumu.

Latvija arī nosūtīs individuālo ekipējumu un sausās pārtikas uzturdevas. Savukārt Igaunija nodrošinās prettanku raķešu sistēmas "Javelin".

Pēdējo mēnešu laikā novērota pastiprināta Krievijas spēku savilkšana pie Ukrainas robežām. ASV un ES ir draudējušas Krievijai ar spēcīgām ekonomiskajām sankcijām gadījumā, ja tā uzbruktu Ukrainai.

Šonedēļ Lavrovs pēc piektdien Ženēvā notikušajām sarunām ar ASV valsts sekretāru Blinkenu paziņoja, ka ASV nākamajā nedēļā sniegs rakstiskas atbildes uz Krievijas prasītajām "drošības garantijām".

Maskava noliedz, ka tai būtu nodomi uzbrukt Ukrainai, bet Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".

ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.

Krievija ir vairākkārt pieprasījusi rakstisku atbildi no Vašingtonas uz tās priekšlikumiem.