Identificēts iespējamais Annas Frankas un viņas ģimenes nodevējs (3)

Ebreju meitene un dienasgrāmatu autore nomira nacistu koncentrācijas nometnē 1945. gadā, kad bija tikai 15 gadu veca. Ieslodzījumā viņa nonāca pēc 2 gadus ilgas slēpšanās. Viņas dienasgrāmatas, kas tika publicētas pēc viņas nāves, ir viens no slavenākajiem pirmavotiem par ebreju dzīvi kara laikā.

Izmeklētāju komanda, kurā ir arī izbijis FIB aģents, tagad saka, ka ebrejs Arnolds van den Bergs, iespējams, nodeva nacistiem Frankas ģimeni, lai glābtu savējo.

Izmeklētāju komanda, kas sastāv no vēsturniekiem un citiem ekspertiem, pavadīja sešus gadus, lai ar modernajām izmeklēšanas metodēm noskaidrotu personu, kas vainojama Franku ģimenes nelaimīgajā liktenī. Metožu vidū bija arī dažādi datora algoritmi, kas palīdzēja atrast saikni starp dažādiem atsevišķiem cilvēkiem.

Van den Bergs bija Amsterdamas Ebreju padomes loceklis. Tā bija iestāde, kas bija spiesta īstenot nacistu likumus ebreju rajonos. Padome tika izjaukta 1943. gadā, bet tās locekļi tika nosūtīti uz koncentrācijas nometnēm.

Tomēr pētnieku komanda atklāja, ka van den Bergs uz koncentrācijas nometni netika nosūtīts un turpināja dzīvot Amsterdamā. Pastāv iespēja, ka vairāki padomes locekļi nacistus slepeni apgādāja ar informāciju.

“Kad van den Bergsbija zaudējis visu, kas viņu pasargāja no nokļūšanas koncentrācijas nometnē, viņam nācās nacistiem sagādāt kaut ko vērtīgu, lai viņš un viņa ģimene paliktu drošībā, raidījumā “CBS 60 Minutes” stāstīja bijušais FIB aģents Vinss Pankoke.

Pētnieki stāstīja, ka Annas Frankas tēvs Otto Franks, iespējams, zināja, kas ir nodevējs, tomēr turēja to noslēpumā. Iepriekšējās izmeklēšanas dokumentos tika atrasta anonīmas zīmītes kopija, kas bija nosūtīta Otto Frankam un kurā bija rakstīts, ka nodevējs ir Arnolds van den Bergs.

Otto Franks to turēja noslēpumā, visticamāk, antisemītisma dēļ.

“Iespējams, viņš juta, ka nodevēja atklāšana tikai vēl vairāk uzkurinās visu. Mums jāņem arī vērā, ka van den Bergs bija ebrejs, kas nozīmē to, ka viņš pats bija nonācis neapskaužamā situācijā un viņam kaut kas bija jāizdomā, lai glābtu savu dzīvību,” teica Pankoke.

Amsterdamas laikrakstā “de Volkskrant” ziņots, ka van den Bergs nomira 1950. gadā.

Nīderlandē Anna Franka joprojām ir spilgts atgādinājums par apspiešanu un aizspriedumiem, kas kaitēja atsevišķām sabiedrības daļām. Tas ir arī atgādinājums par to, kas var notikt, ja pie varas nonāk fašisti.