Pēdējos gadus īpaši aktuāla un satraucoša tēma ir padomju laika nekustamā īpašuma mantojums, kas veido gandrīz 70% no Latvijas mājokļiem. Īpašs satraukums valda to vidū, kas dzīvo sērijveida daudzdzīvokļu dzīvojamajās ēkās (tipveida projektos), kurām noteiktais ieteicamais ekspluatācijas beigu termiņš jau beidzies vai tūlīt beigsies.

Mums ļoti patīk Rīgu reklamēt kā Art Nouveau vai koka arhitektūras galvaspilsētu. Taisnība. Bet realitāte ir tāda, ka lielāko daļu Rīgas, ja neskatāmies uz pilsētas pašu centru, aizņem padomju laika mantojums. Varbūt tolaik tapušie kultūras nami, valsts iestādes tik izteikti nekrīt acīs, bet piecstāvenes un deviņstāvenes ir Rīgas apkaimju vizītkarte. Jāpiebilst gan, ka līdzīga aina paveras visā postpadomiju telpā un arī ārpus tās, daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas, augot rūpniecībai un iedzīvotāju skaitam, pārņēma neapdzīvotās piepilsētu teritorijas kara sagrautos rajonus, vai pat radīja jaunas pilsētas. Ja rietumos šāda tipa apbūvi renovē, atjauno un modernizē, tad mūsu (un daļas postpadomijas) problēma ir šo ēku nolaistais stāvoklis, tikai tagad sākot domāt - ko ar šīm ēkām darīt?

Komentāri (1)
CopyLinkedIn Draugiem X