/nginx/o/2019/06/20/12283791t1hbab5.png)
/nginx/o/2022/01/25/14327077t1hf87b.jpg)
Pirms diviem gadiem 15 gadus vecajai Annabellai beidzās mēnešreizes. Ārsti atklāja, ka meitenei ir iestājusies menopauze un viņai vairs nevarēs būt bērni, vēsta raidsabiedrība BBC.
Mana diagnoze: agrīna menopauze. Jā, jau 15 gados... (1)
"Labdien, mani sauc Annabella un man ir 15 gadi. Pašlaik gatavojos skolas eksāmeniem. Tas gan nav vienīgais, ar ko pēdējā laikā man jātiek galā," par savu ikdienu stāsta britu skolniece.
Pirms diviem gadiem viņai beidzās mēnešreizes un viņu ap 30 reizēm dienā pārņēma intensīvi karstuma viļņi.
Meitene stāsta: "Sēdēju dabaszinību stundā un jutu, kā mana seja pielīst ar asinīm. To pamanīja skolotāja un komentēja, ka viņai arī mēdzot būt tāpat, jo iestājusies menopauze. Es uzreiz nobijos, jo domāju, ka eju cauri tam pašam."
"Es meklēju informāciju internetā un atradu visbriesmīgākos iespējamos cēloņus saviem simptomiem.
Tad noteica diagnozi - agrīna menopauze.
Tas bija mirklis, kurā beidzot varēju izraudāties, jo zināju, kas tieši man kaiš. Es pierakstīju savas sajūtas un centos izlikt tās arī caur mākslu. Bija grūti patiesi pieņemt notikušo," pārdzīvojumos dalījās Annabella.
Grūti ir bijis arī ar atklāšanos citiem. Annabella stāsta: "Negaidīju, ka draugi mani sapratīs. Negribēju viņus apgrūtināt ar savām problēmām. Ārsti visu laiku runāja par ļoti zinātniskām lietām, kuras bija grūti uztvert, - viņi centās man paskaidrot, kas notiek manā ķermenī. Izrādījās, ka manas olnīcas pēkšņi beigušas darboties."
Izrādījies, ka Annabellas olnīcas pārstājušas ražot olšūnas un estrogēnu, kas ietekmē augšanas procesus un hormonu līmeni. Menopauzi, kas iestājusies pirms 45 gadu vecuma, sauc par agrīnu, un ar to pirms 20 gadu vecuma sastopas tikai viena no katrām 10 000 sievietēm.
"Man katru dienu jādzer pa tabletei ar estrogēnu. Tā ir kā pauzes poga - es to iedzeru un jūtos pilnībā normāla, taču, tiklīdz aizmirstu to izdarīt, viss sākas no jauna - karstuma viļņi, apsārtums," saka Annabella.
Grūti bijis pieņemt arī to, kā šī diagnoze ietekmēs meitenes turpmāko dzīvi. "Kad man paziņoja, ka man nevarēs būt bērni, es pat nezināju, ko lai domā.
Ir kaudze lēmumu, kurus dzīvē vēl neesmu pieņēmusi. Šķiet, ka tas vairāk ietekmēja manu mammu. Tētim, protams, arī nebija viegli. Viņiem nāksies sadzīvot ar domu, ka man nebūs bērnu. Domāju, ka lielākās grūtības ar tā pieņemšanu būs vēlāk, kad kļūšu vecāka," pārdomās dalās meitene.
Par spīti visam, meitene nezaudē optimismu. Viņa bilst, ka "vienmēr ir kāds, kurš cieš vairāk par tevi. Negribēju sēdēt un žēlot sevi, jo noteikti ir kāds, kas šajā vecumā saskaras ar kaut ko daudz smagāku. Ņemot to vērā, gribu domāt, ka man patiesībā ir paveicies."